Apraksts

Ievads grāmatai "Islāms un karš"

Karš ir universāls likums un dievišķs spriedums, no kura nav brīvs neviens laiks vai vieta. Patiesība un meli atrodas pastāvīgā, senā un nepārtrauktā cīņā. Islāma rītausmas priekšvakarā kari pirmsislāma sabiedrībā ritēja pilnā sparā. Patiešām, karš bija pastāvīgs ienākumu avots arābiem.

Pirmsislāma kari izcēlās vienkārši no vēlmes laupīt un izlaupīt, vai pazemot citus, vai arī triviālu iemeslu dēļ. Basusa karš, kas ilga gadu desmitiem, izcēlās kamieļa dēļ, kas salauza olu, un Dahisa un Gabras karš, kas visu izpostīja, bija divu zirgu sacīkstes rezultāts.

Šo un līdzīgu iemeslu dēļ pirmsislāma laikmetā izcēlās karš. Islāms mainīja šīs sabiedrības gaitu, pastiprināja asinsizliešanu tajā un padarīja karu par tās nīstu. Islāms neradās, lai nonāktu pretrunā ar kosmiskajiem likumiem. Pastāv netaisnība, pastāv taisnīgums, pastāv meli un pastāv patiesība. Pretstati nevar pastāvēt, necīnoties viens pret otru. Visvarenais Allāhs teica: {Un, ja Allāhs nekontrolētu dažus cilvēkus caur citiem, klosteri, baznīcas, sinagogas un mošejas, kurās daudz tiek pieminēts Allāha vārds, būtu nojauktas.} [Al-Hajj: 40]

Karš valodā un terminoloģijā nozīmē atkāpšanos no sākotnējā principa, kas ir miers, klusums, stabilitāte, drošība un aizsardzība dvēselei, sev, garam, ķermenim, bagātībai, bērniem un visam, kas eksistē dzīvē, lai pildītu funkciju, kuras dēļ tas tika radīts sev vai citu Dieva radību labā. Tādējādi karš ietver uzbrukumu nekļūdīgajam "es" bez tiesībām, vai nu nogalinot, vai citādi, tādā veidā, kas negatīvi ietekmē uzbruktā nekļūdīgumu un terorizē viņa materiālo drošību un psiholoģisko mieru neatkarīgi no šī uzbrukuma pakāpes, ja tā ir agresija un netaisnība. Ja tas sākotnēji ir no citiem, tad to var iedomāties ar "es" un "es" pret "es", personai veicot darbības un grēkojot, kas liek viņam nonākt samaitātības un iznīcības lokā, neatkarīgi no tā, vai tas ir pilnīgs vai daļējs un vai tas ir pozitīvā vai negatīvā veidā.

Šeit ir svarīgi izskaidrot islāma uzskatu par karu un apkopot šo koncepciju vairākos galvenajos punktos:

Pirmkārt: Miers ir mērķis un uzdevums. Karš ir viens no līdzekļiem miera sasniegšanai. Svētais Korāns par to saka:

- “Ak, jūs, kas esat ticīgi, pilnībā sāciet islāmā.” [Al-Baqarah: 208]

- “Bet, ja viņi tiecas pēc miera, tad tiecas pēc tā un paļaujas uz Allāhu. Patiesi, Viņš ir Dzirdošais, Zinošais.” [Al-Anfal: 61]

"Un cīnieties Allāha ceļā pret tiem, kas cīnās ar jums, bet nepārkāpj likumus. Patiesi, Allāham nepatīk pārkāpēji."

[Al-Bakara: 190].

- ﴿Bet, ja viņi atkāpjas no jums un necīnās ar jums un nepiedāvā jums mieru, tad Allāhs nav devis jums nekādu ceļu pret viņiem.﴾

[Sievietes: 90].

Otrkārt: islāmā pastāv divu veidu kari:

1. Aizsardzības nolūkos: lai aizsargātu musulmaņu zemi un viņu ticību. Korāns par to saka:

"Tāpēc, ikviens, kas pret tevi pārkāpj, pārkāp pret viņu atbilstoši viņa pārkāpumam pret tevi." [Al-Baqarah: 194]

2. Ofensīva: Tās mērķis nav iebrukt, kolonizēt, pakļaut tautas vai piespiest valstis pieņemt reliģiju, bet gan atbrīvot viņu gribu un brīvību, lai viņi varētu izvēlēties patieso reliģiju... bez valdnieku vai iebrucēju piespiešanas. Šajā sakarā Visvarenais Dievs saka:

- “Reliģijā nav piespiešanas. Pareizais ceļš ir kļuvis atšķirīgs no nepareizā.” [Al-Baqarah: 256]

- “Un, ja Allāhs nepārbaudītu dažus cilvēkus caur citiem, zeme būtu samaitāta.” [Al-Baqarah: 251]

Treškārt: Cīņas intensitāte nenozīmē nežēlību, brutalitāti vai netaisnību.

1. Musulmaņiem tika pavēlēts būt intensīviem cīņā, kas nozīmē būt apņēmīgiem, stingriem un neatkāpties. Visvarenais Dievs teica:

- “Ak, jūs, kas esat ticīgi, kad jūs sastapsieties ar neticīgajiem, kas nāk [kaujas] ceļā, nepagrieziet viņiem muguru.” [Al-Anfal: 15]

- Tāpēc, kad jūs [kaujā] sastapsiet tos, kas netic, sitiet [viņiem] pa kaklu, līdz esat viņus nonāvējuši, un tad sasieniet [viņus].

[Muhameds: 47].

- “Ak, Pravieti, cīnies pret neticīgajiem un liekuļiem un esi pret viņiem bargs.” [At-Tawbah: 73]

2. Vienlaikus viņiem tika pavēlēts pēc uzvaras būt žēlsirdīgiem, taisnīgiem un laipniem. Visvarenais Dievs teica:

- “Un viņi dod ēdienu, neskatoties uz savu mīlestību pret to, nabagiem, bāreņiem un gūstekņiem.” [Al-Insan: 8]

- “Tad vai nu labvēlība pēc tam, vai izpirkuma maksa, līdz karš noliks savas nastas.” [Muhameds: 47]

Šis bija ideoloģiskais aspekts, un mēs par to runājām ļoti īsi. Paliek otrs aspekts, kas ir islāma militārās darbības praktiskais aspekts.

Kad musulmaņiem tika atklāta Allāha pavēle sākt džihādu, Viņš neatstāja viņus vienus ar viņu ticību un nebija apmierināts ar viņu augsto morāli. Drīzāk Viņš viņiem teica: "Un sagatavojiet pret viņiem visu, ko spējat, spēku un kara zirgus, ar ko jūs varat iebiedēt Allāha ienaidnieku un savu ienaidnieku." [Al-Anfal: 60] Pavēle sagatavoties šeit neaprobežojas tikai ar ieročiem. Drīzāk tā ietver visaptverošu, nepārtrauktu kara organizēšanu gan materiāli, gan morāli, sākot ar disciplīnas, organizācijas un kārtības mācīšanu, līdz nepārtrauktai apmācībai darbā ar visiem ieročiem, kara plānu izpētei, reģionu un atrašanās vietu ģeogrāfijas pārzināšanai. Tad dedzībai iegūt modernus un progresīvus ieročus un apmācībai darbā ar tiem. No pirmā brīža, kad tika atklāta pavēle sākt džihādu, Vēstnesis (miers un svētība lai ir ar viņu) sāka mācīt savus sekotājus un sagatavot viņus lielajam reliģijas izplatīšanas sākumam līdz pat tālākajiem zemes nostūriem. Patiešām, viņa mācības (miers un svētība lai ir ar viņu) bija kā skola absolventiem. Kauli cauri gadsimtiem un paaudzēm.

Šajā grāmatā mēs pārskatīsim kara teoriju islāmā visos tās aspektos. Es ceru, ka tas, ko esmu uzrakstījis, kalpos par paraugu tam, uz ko es tiecos un uz ko tiecas zinātnieki, pētot mūsu militārās vēstures notikumus.

Man nav nepieciešams komentārs, kas aizpildītu robu, kas ir daļa no cilvēka dabas. Jau iepriekš pateicos ikvienam, kurš sniedza noderīgu komentāru vai netaupīja man sirsnīgu lūgšanu neklātienē. Lai Dievs uzlabo musulmaņu apstākļus un pasargā viņus no ļaunuma un ciešanām. Lai Dieva lūgšanas un miers ir ar mūsu kungu Muhamedu, lai Dievs viņu svētī un piešķir viņam mieru.

Visbeidzot, es lūdzu Visvareno Dievu, lai viņš mans darbs būtu patiesi Viņa dēļ un atalgotu mani par katru uzrakstīto vārdu, ierindojot to manu labo darbu vidū un atalgotu manus brāļus, kuri man palīdzēja ar visu, kas viņiem bija, lai pabeigtu šo grāmatu.

“Gods lai Tev, ak Dievs, un slava lai Tev! Es liecinu, ka nav cita dieva kā vien Tu. Es meklēju Tavu piedošanu un nožēloju grēkus Tev. Un mūsu pēdējais lūgums ir: Visa slava pienākas Dievam, pasauļu Kungam.”

Nabagais, kam nepieciešama Kunga piedošana un žēlastība

Tamers Badrs

8 Ramadāns 1440 AH

2019. gada 13. maijs