Apraksts

No Tamera Badra grāmatas "Gaidojošās vēstules"

Jau pašā sākumā jāatzīmē, ka savā grāmatā (Gaidotās vēstis) es neatsaucos un nebruģēju ceļu nevienai personai, kas pagātnē vai tagadnē ir parādījusies kā Visvarenā Dieva vēstnesis. Pierādījumi, liecības un brīnumi, ko es minēju šajā grāmatā, ar kuriem Visvarenais Dievs atbalstīs gaidāmo vēstnesi, neparādījās nevienā personā, kas apgalvotu, ka ir Mahdi vai Vēstnesis, vai nu pagātnē, vai tagadnē. Es šajā grāmatā arī neatsaucos uz sevi vai nevienu personu, ko pazīstu no tuvības vai tālienes. Man nav pierādījumu, kas nāk līdzi Vēstnešiem, un es neesmu Svētā Korāna iegaumētājs. Visvarenais Dievs man nav devis Svētā Korāna neskaidro pantu vai nesakarīgo burtu interpretāciju. Es to arī neatradu nevienā personā, kas apgalvo, ka ir gaidītais Mahdi, vai nu tagadnē, vai starp tiem, kas pagātnē apgalvoja, ka ir Mahdi. Nākamais Vēstnesis tiek raksturots kā “Skaidrs Vēstnesis” [Ad-Dukhans: 13], kas nozīmē, ka tas būs skaidrs un acīmredzams ikvienam, kam ir zināšanas un ieskats, un viņam būs taustāmi pierādījumi, kas pierādīs, ka viņš ir Vēstnesis no Visvarenā Dieva, nevis tikai vīzijas, sapņi un iztēles, un pierādījumi, kas viņam ir, būs skaidri visai pasaulei un nebūs paredzēti tikai noteiktai cilvēku grupai.

Šī grāmata ir vēstījums no manis jums un nākamajām paaudzēm Visvarenā Dieva dēļ, lai nepienāktu diena, kad jūs šokētu Visvarenā Dieva vēstneša parādīšanās, kurš brīdina jūs par Viņa sodu. Neticiet viņam, neticiet viņam un nenolādējiet viņu, lai jums nebūtu jānožēlo izdarītais. Es arī apstiprinu, ka esmu sunnītu skolas musulmanis. Mana ticība nav mainījusies, un es neesmu pievērsies bahājībai, kadānismam, šiismam, sufismam vai kādai citai reliģijai. Es neticu atgriešanās brīdim vai tam, ka Mahdi ir dzīvs un simtiem gadu ir paslēpts pagrabā, vai tam, ka Mahdi vai mūsu Skolotājs Jēzus, miers lai ir ar viņu, ir parādījies iepriekš un miris, vai jebkādām citām šādām ticībām.

Svarīgi ir tikai tas, ka esmu mainījis gadsimtiem ilgi mantotu uzskatu, ka mūsu Skolotājs Muhameds (miers un svētība lai ir ar viņu) ir Vēstnešu zīmogs. Mana tagadējā pārliecība, kā teikts Svētajā Korānā un tīrajā Sunnā, ir tāda, ka mūsu Skolotājs Muhameds (miers un svētība lai ir ar viņu) ir vienīgais Praviešu zīmogs. Balstoties uz šo jauno pārliecību, ir mainījies mans viedoklis par daudziem Svētā Korāna pantiem, norādot, ka Visvarenais Dievs nākotnē sūtīs citu Vēstnesi, kurš sekos un ieviesīs mūsu Pravieša šariatu.

Mana pārliecība, ka Visvarenais Dievs sūtīs jaunu Vēstnesi pirms gaidāmajām moku pazīmēm, nebija sena ticība, bet gan pirms rītausmas lūgšanas 1440. gada 27. Šabanā, kas atbilst 2019. gada 2. maijam pēc Kristus, Ibrahima Al-Khalila mošejā netālu no manām mājām 6. oktobra rajonā Lielajā Kairā, kur es kā parasti lasīju Korānu pirms rītausmas lūgšanas un apstājos pie Surat Ad-Dukhan pantiem, kas runā par dūmu moku pantu. Visvarenais Dievs teica: "Drīzāk viņi šaubās, spēlējoties (9) Tāpēc gaidiet Dienu, kad debesis atnesīs redzamus dūmus (10), kas pārklās cilvēkus. Šīs ir sāpīgas mokas (11) Mūsu Kungs, atņem mums mokas. Patiesi, mēs [tagad] esam šausmās." Ticīgie (12) Kā viņi var saņemt atgādinājumu, kad pie viņiem ir atnācis skaidrs Vēstnesis? (13) Tad viņi novērsās no viņa un sacīja: "Traks skolotājs." (14) “Mēs uz neilgu laiku atcelsim sodu. Tu noteikti atgriezīsies.” (15) “Dienā, kad Mēs sitīsim ar vislielāko triecienu. Patiesi, Mēs atriebsimies.” (16) [Ad-Dukhans] Tā nu es pēkšņi pārtraucu lasīt, it kā lasītu šos pantus pirmo reizi mūžā, jo pantu vidū, kas runā par Ad-Dukhana notikumiem un to, kas notiks nākotnē, tika pieminēts Vēstnesis, kas aprakstīts kā “skaidrs Vēstnesis”. Tāpēc es atkārtoju šo pantu lasīšanu visas Šodienas garumā, lai tos labi izprastu, es sāku lasīt visas šo pantu interpretācijas un atklāju, ka pastāv atšķirība šo pantu interpretācijā, kā arī atšķirība šo pantu interpretācijas laika saistībā. Pants tiek interpretēts tā, it kā dūmu pants parādījās un beidzās Pravieša (miers un svētība lai ir pār viņu) laikmetā, tad tam seko pants, kas tiek interpretēts tā, it kā dūmu pants notiks nākotnē, tad sekojošā panta interpretācija atgriežas pie tā, ka tas bija Pravieša (miers un svētība lai ir pār viņu) laikmetā. Kopš tās dienas es sāku ceļojumu, meklējot vēstneša esamību, kuru Visvarenais Dievs sūtīs pirms dūmu panta, apstiprinot Visvarenā teicienu: “Un Mēs nekad nesodām, kamēr neesam sūtījuši vēstnesi (15)” [Al-Isra’: 15], līdz es pilnībā pārliecinājos, ka Pravietis, miers un svētība lai ir ar viņu, ir tikai Praviešu Zīmogs, nevis Vēstnešu Zīmogs, kā Visvarenais Dievs teica Surat Al-Ahzab: “Muhameds nav neviena no jūsu vīriem tēvs, bet viņš ir Allāha Vēstnesis un Praviešu Zīmogs. Un Allāhs ir visu zinošs.” (40) [Al-Ahzab]. Tātad Allāhs, Visaugstākais, kurš ir visu zinošs, šajā pantā neteica “un Vēstnešu Zīmogs”. Pants arī nenorāda, ka katrs vēstnesis ir pravietis, tāpēc starp viņiem nav nepieciešamas saiknes.

Slavenais likums (ka katrs vēstnesis ir pravietis, bet ne katrs pravietis ir vēstnesis) ir vairuma zinātnieku teiktais. Šis likums nav ņemts no Svētā Korāna pantiem, nedz arī no Pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu) teicieniem, un, cik mums zināms, to nav pārraidījis neviens no Pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu) biedriem vai kāds no viņu taisnīgajiem sekotājiem. Šis likums arī pieprasa visu veidu vēstījumu aizzīmogošanu, ko Allāhs, Visaugstākais, sūta radībai, neatkarīgi no tā, vai tie nāk no eņģeļiem, vējiem, mākoņiem utt. Mūsu meistars Mihaēls ir vēstnesis, kas norīkots vadīt lietu, un Nāves eņģelis ir vēstnesis, kas norīkots paņemt cilvēku dvēseles. Ir vēstneši no eņģeļiem, ko sauc par Cēlajiem Rakstvežiem, kuru uzdevums ir saglabāt un pierakstīt kalpu darbus, neatkarīgi no tā, vai tie ir labi vai slikti. Ir arī daudzi citi vēstnešu eņģeļi, piemēram, Munkars un Nakirs, kas ir norīkoti kapu pārbaudei. Ja mēs pieņemam, ka mūsu skolotājs Muhameds (miers un svētība lai ir ar viņu) ir vienlaikus gan praviešu, gan vēstnešu zīmogs, tad nav neviena vēstneša no Allāha, Visaugstākā, kas paņemtu cilvēku dvēseles, piemēram, no Allāha, Visaugstākā, vēstnešiem un tā tālāk.

Islāma likumi, ieskaitot lūgšanu, gavēni, hadžu, zakatu, mantojumu un visus noteikumus un likumus, ko ieviesa Svētais Korāns, ir likumi, kas paliks līdz Tiesas dienai, saskaņā ar Visvarenā teicienu: "Šodien Es esmu jums pilnveidojis jūsu reliģiju, esmu pilnībā parādījis Savu labvēlību pār jums un esmu apstiprinājis jums islāmu kā reliģiju (3)" [Al-Ma'idah: 3]. Tomēr vēstneši, kas nāks nākotnē, tostarp mūsu kungs Jēzus, miers lai ir ar viņu, neko nemainīs šajā reliģijā. Drīzāk viņi būs musulmaņi, tāpat kā mēs, kas lūgsies, gavēs un maksās zakatu, un viņi tiesās cilvēkus saskaņā ar islāma likumiem. Viņi mācīs musulmaņiem Korānu un Sunnu, un viņi centīsies izplatīt šo reliģiju, jo viņi ir islāma ticības pārstāvji un nenesīs jaunu reliģiju.

Ir lielas moku pazīmes, kas tiek gaidītas un pierādītas no Korāna un Sunnas, bet vēl nav pienākušas, tostarp (dūmi, saules lēkts no rietumiem, Gogs un Magogs, un trīs zemes nogruvumi: viens austrumos, viens rietumos un viens Arābijas pussalā, un pēdējais no tiem ir uguns, kas iznāk no Jemenas un dzen cilvēkus uz viņu pulcēšanās vietām). Tās ir ļoti lielas moku pazīmes, kas ietekmēs miljoniem cilvēku, un tās nav moku pazīmes, kas attieksies uz ciematu, cilti vai tautu, kā tas notika ar Salihas vai Aādas tautu. Visvarenajam Dievam ir labāk sūtīt vēstnešus, lai brīdinātu miljonus, pirms tiek atklātas ļoti lielas moku zīmes, apstiprinot Viņa Visvarenā vārdus: {Un Mēs nekad nesodām, kamēr neesam sūtījuši vēstnesi} [Al-Isra’: 15]. Ja vēstneši ir apzīmogoti ar mūsu kungu Muhamedu, miers un svētība lai ir pār viņu, tad šie miljoniem cilvēku netiks sodīti un nekritīs. Korānā un Sunnā minētie soda panti ir pret tiem, jo fakts, ka Visvarenais Dievs nesūtīja brīdinātājus ļaundariem, dod viņiem argumentu pret Visvareno Dievu, ka viņi nezināja par Viņa sodu..! Kā saka Visvarenais Dievs: "Un Mēs neiznīcinājām pilsētu, ja vien tai nebija brīdinātāju (208) kā atgādinājumu, un Mēs nebijām ļaundari (209)" [Aš-Šu'ara']. Nav pieļaujams teikt, ka Pravietis (miers un svētība lai ir ar viņu) pirms četrpadsmit gadsimtiem brīdināja cilvēci par Stundas zīmēm, jo pašlaik ir miljoniem cilvēku, kuri neko nesaprot par islāmu vai mūsu pravieša Muhameda (miers un svētība lai ir ar viņu) vēstījumu. No Visvarenā Dieva nemainīgās Sunnas izriet, ka Vēstneši tiek sūtīti, pirms cilvēkus piemeklē soda zīmes, un ka šie Vēstneši dzīvo šo zīmju laikā, apstiprinot Viņa Visvarenā vārdus: “Patiesi, Mēs atbalstīsim Savus vēstnešus un tos, kas tic, šīs pasaules dzīves laikā un Dienā, kad liecinieki stāvēs (51)” [Ghafir]. Tā ir Visvarenā Dieva nemainīgā Sunna, kā teica Visvarenais Dievs: “To ceļš, kas ir…” Mēs sūtījām Savus vēstnešus pirms jums, un jūs neatradīsiet nekādas izmaiņas Mūsu ceļā. (77) [Al-Isra’].

Pēc četrdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanas manā prātā stingri iesakņojusies pārliecība, ka mūsu Skolotājs Muhameds, miers un svētība lai ir ar viņu, ir Praviešu un Vēstnešu zīmogs, mainījās uz pārliecību, ka mūsu Skolotājs Muhameds, miers un svētība lai ir ar viņu, ir tikai Praviešu, nevis Vēstnešu zīmogs. Pateicoties šīm izmaiņām, es spēju atšifrēt daudzu Svētā Korāna pantu simbolus, kas runā par Vēstneša atnākšanu, un es spēju atšifrēt pantu simbolus, kas runā par Stundas zīmēm. Tādā veidā es spēju sasaistīt un sakārtot Stundas zīmes ar to, kas nāca no Svētā Korāna un tīrās Sunnas, ko es nebūtu spējis sasaistīt, sakārtot un saprast, ja mana pārliecība nebūtu mainījusies.

Man nebija viegli mainīt šo manu pārliecību. Es izgāju cauri daudziem sarežģītiem posmiem starp šaubām un pārliecību. Kādu dienu es atrados šaubu stāvoklī un teicu sev, ka vēstneša nebūs, bet citā dienā es sasniedzu pārliecības stāvokli, ieslēdzot radio savā automašīnā un dzirdot Korāna pantu Svētā Korāna radiostacijā, kas mani atgrieza pārliecības stāvoklī, vai arī es lasīju jaunus Korāna pantus, kas man pierādīja, ka vēstnesis ir gaidāms.

Man tagad ir liels daudzums pierādījumu no Korāna un Sunnas, kas mani pārliecina, ka ir gaidāms Vēstnesis. Man bija divas izvēles: vai nu paturēt šo pierādījumu pie sevis, vai arī to paziņot. Es satiku kādu Al-Azhar Sheikh un runāju ar viņu par savu ticību. Es viņam nolasīju dūmu pantus un teicu: Skaidrais Vēstnesis, kas minēts šajos pantos, ir gaidāms Vēstnesis, nevis Pravietis, miers un svētība lai ir pār viņu. Viņš neko citu nedarīja, kā vien netieši apsūdzēja mani neticībā un teica man: "Ar šo ticību tu esi iegājis neticības stadijā islāma reliģijai..!" Es viņam teicu, ka es lūdzu, gavēju un liecinu, ka nav cita dieva kā vien Allāhs un ka Muhameds ir Allāha Vēstnesis, un ka mūsu Skolotājs Muhameds, miers un svētība lai ir pār viņu, ir Praviešu zīmogs, kā minēts Korānā, un ka mana ticība, ka Pravietis, miers un svētība lai ir pār viņu, nav Vēstnešu zīmogs, nepadara mani par neticīgo. Es viņam minēju dažus citus pierādījumus, kas apstiprina manu viedokli, bet viņš nebija pārliecināts un atstāja mani, un viņa iekšējā balss viņam teica, ka esmu iegājis neticības stadijā. Kāds cits cilvēks, kurš bija lasījis daļu no manas grāmatas, man teica, ka es izraisīšu nesaskaņas. Tad es atcerējos vīziju par laulībām ar lēdiju Mariju, miers lai ir ar viņu, kas bija 1440. gada Dhul-Qi'dah mēneša 22. datumā, kas atbilst 2019. gada 25. jūlijam. Es redzēju, ka apprecēju lēdiju Mariju, miers lai ir ar viņu, un gāju kopā ar viņu pa ceļu, un viņa bija man pa labi. Es viņai teicu: "Es ceru, ka Visvarenais Dievs man no tevis dāvās bērnu." Viņa man teica: "Ne pirms tu būsi pabeidzis to, kas tev jādara." Tā viņa mani atstāja un turpināja savu ceļu, un es devos uz priekšu. Pa labi es apstājos un pārdomāju viņas atbildi, un teicu, ka viņai bija taisnība, un vīzija beidzās.

Pēc tam, kad publicēju šo vīziju, kāds draugs to interpretēja šādi: "Interpretācija attiecas uz lielu reliģiskās doktrīnas reformu, iespējams, specifisku jums vai kādam no jūsu pēcnācējiem. Lai gan šī reforma ir patiesība, tā sastapsies ar intensīvu, nepanesamu pretestību." Tobrīd es nesapratu šīs vīzijas interpretāciju.

Es nolēmu uzrakstīt šo grāmatu, un, kad biju pabeidzis kādu tās daļu, es vilcinājos to pabeigt un izmetu uzrakstīto miskastē. Grāmatā tiek apspriests bīstams uzskats un aplūkota daudzu Svētā Korāna pantu interpretācija, kas ir pretrunā ar interpretācijām, kas pastāvējušas četrpadsmit gadsimtus. Mana iekšējā balss saka: "Kaut es neko nebūtu sapratis, lai es neiekristu šajā kārdinājumā un apjukumā." Esmu sajutis kārdinājumu, un man bija divas iespējas, kā jau minēju iepriekš, un abām iespējām ir iemesli, kas mani ārkārtīgi mulsina.

Pirmais variants: Es glabāju sev pierādījumus par Visvarenā Dieva nākotnes vēstneša sūtīšanu šādu iemeslu dēļ:

1. Šīs pārliecības paušana man pavērs ļoti plašas durvis debatēm, diskusijām un uzbrukumiem, kas nebeigsies līdz manai nāvei. Mani apsūdzēs zaimošanā, sufismā, bahājībā, kadānismā, šiismā un citās apsūdzībās, bez kurām es varētu iztikt. Saskaņā ar Ahl al-Sunnah wal-Jama’ah doktrīnu es būtībā joprojām esmu musulmanis, taču vienīgā fundamentālā domstarpība tagad ir ticība atnākoša Vēstneša parādīšanās pirms soda zīmēm, saskaņā ar Visvarenā teicienu: “Un Mēs nekad nesodām, kamēr neesam sūtījuši Vēstnesi (15)” [Al-Isra’: 15].

2. Šī nav mana cīņa, bet gan nākamā Vēstneša cīņa, kurš nāks ar praktiskiem pierādījumiem, pierādījumiem, liecībām un brīnumiem, kas atbalstīs viņa argumentāciju, kamēr man ir tikai tas, ko esmu uzrakstījis šajā grāmatā, un ar to nepietiks, lai pārliecinātu cilvēkus, un nākamā Vēstnesis, pat ja viņš nāks ar pierādījumiem un brīnumiem, kas apstiprina viņa vēstījumu, tiks sagaidīts ar noliegumu un sagrozījumu, tāpēc ko lai es domāju par to, kas ar mani notiks, salīdzinot ar nākamā Vēstnesi un pierādījumiem, kas viņam ir..?!

3. Pārliecība, ka Pravietis (miers un svētība lai ir pār viņu) ir Vēstnešu Zīmogs, ir kļuvusi par ticību, kas līdzinās islāma sestajam pīlāram, par kuru nevienam nav atļauts diskutēt. Šīs pārliecības (kas jau četrpadsmit gadsimtus ir dziļi iesakņojusies musulmaņu dvēselēs) maiņa īsā laika posmā vai ar vienas grāmatas palīdzību nav viegls uzdevums. Drīzāk tas prasa ļoti ilgu laiku, kas ir proporcionāls šīs pārliecības perioda ilgumam, vai arī gaidītā Vēstneša parādīšanos ar pierādījumiem un brīnumiem, ar kuru palīdzību šo pārliecību var mainīt īsā laika posmā.

Otrais variants: visus atrastos pierādījumus publicēšu grāmatā, kurā aplūkota šī pārliecība, šādu iemeslu dēļ:

1. Es baidos, ka, ja paturēšu šos pierādījumus pie sevis, es būšu starp tiem, par kuriem Pravietis (miers un svētība lai ir pār viņu) teica: “Ikvienu, kas slēpj zināšanas, Allāhs Augšāmcelšanās dienā savaldīs ar ugunīgiem iemauktiem.” [Stāsta Abdullah ibn Amr] Zināšanas, ko esmu ieguvis šajā grāmatā, tiek uzskatītas par uzticību, kas man jānodod cilvēkiem, pat ja tas man maksās daudz nepatikšanas. Mans mērķis ir Allāha, Visaugstākā, iepriecināšana, nevis Allāha kalpu, Visaugstākā, iepriecināšana, un es neesmu no tiem, kas iet karavānai gan pareizi, gan nepareizi.

2. Es baidos, ka nomiršu un tad parādīsies vēstnesis, ko sūtījis Visvarenais Allāhs, lai aicinātu cilvēkus atgriezties pie paklausības Visvarenajam Allāham, pretējā gadījumā viņus pārņems mokas, un musulmaņi viņu noliegs, apsūdzēs neticībā un nolādēs, un visa viņu rīcība Augšāmcelšanās dienā būs manu grēku līmenī, jo es viņiem neko nestāstīju par zināšanām, ko Visvarenais Allāhs man bija devis, un viņi Augšāmcelšanās dienā stāvēs manā priekšā un pārmetīs man, ka es viņiem neesmu stāstījis to, ko esmu sasniedzis un zinājis.

Šajā periodā es jutos apmulsis un noguris no pārmērīgas domāšanas, un es nevarēju viegli aizmigt no domām. Tāpēc es lūdzu Visvarenajam Dievam, lai viņš man dāvā vīziju, kas atbildētu uz manu jautājumu: vai man vajadzētu turpināt rakstīt un publicēt grāmatu, vai arī man vajadzētu pārtraukt to rakstīt? 1441. gada 18. Muharramā, kas atbilst 2019. gada 17. septembrim, man bija šāda vīzija.

(Es redzēju, ka esmu pabeidzis rakstīt savu jauno grāmatu par Stundas zīmēm, un tā bija nodrukāta, un daži eksemplāri bija piegādāti izdevniecībai, bet pārējie manas jaunās grāmatas eksemplāri palika manā automašīnā, lai tos izplatītu pārējām izdevniecībām. Es paņēmu vienu no grāmatas eksemplāriem, lai redzētu, cik labi tā ir nodrukāta, un es atklāju, ka vāks ir lielisks, bet pēc grāmatas atvēršanas mani pārsteidza, ka tās izmēri bija mazāki, nekā es biju plānojis. Rezultātā raksta izmērs bija kļuvis mazs, un lasītājam bija jāpietuvina acis lappusēm vai jāizmanto brilles, lai varētu lasīt manu grāmatu. Tomēr manas grāmatas pirmajā trešdaļā bija neliels skaits lappušu ar jebkuras grāmatas parastajiem izmēriem, un raksts tajās bija normāls, un visi to varēja izlasīt, bet grāmatā tas nebija labi nostiprināts. Pēc tam man parādījās tipogrāfijas īpašnieks, kurš man bija nodrukājis iepriekšējo grāmatu, kas bija grāmata (Gana un ganāmpulka raksturojums), un kopā ar viņu grāmata, ko viņš bija nodrukājis citam autoram, un šī grāmata ir par...) ar dūmiem, kas ir viena no galvenajām Stundas zīmēm. Es viņam teicu, ka šajā manā grāmatā ir iekļautas visas Stundas zīmes. Pulkstenis un dūmi. Šīs tipogrāfijas īpašnieks pārbaudīja savu iespiesto grāmatu un konstatēja, ka tā ir iespiesta lieliskā stāvoklī, izņemot kļūdu lappušu numerācijā. Pirmā un pēdējā lappuse uz aizmugurējā vāka nebija numurētas pēc kārtas ar grāmatu. Tomēr es pamanīju viņa grāmatas pēdējā lappusē pēdējo Surat Ad-Dukhan pantu, kas skan: "Tāpēc gaidiet, jo viņi gaida."

Šīs vīzijas interpretācija, kā man teica viens no maniem draugiem, bija šāda: (Kas attiecas uz pirmo trešdaļu, kuras dažas lappuses ir skaidras, bet nav labi pierādītas, tā ir saistīta ar lietām, kas notiks jūsu dzīves laikā un vēl nav notikušas, lai tās būtu pierādītas. Kas attiecas uz otru grāmatu, kas tika iespiesta izcilā un skaidrā veidā un ir saistīta ar dūmu pantu, tā ir norāde - un Dievs zina vislabāk - uz šī panta nenovēršamu piepildīšanos. Šis ir tā laiks, un Dievs zina vislabāk. Lai šis pants piepildītos, tam būs sākums, kas atšķiras no tā, ko mēs sagaidām, un beigas, ko mēs neiedomājāmies.) Cits draugs interpretēja šo vīziju un teica: (Tava vīzija nozīmē nenovēršamu personas parādīšanos, ap kuru pulcēsies cilvēki un kura būs ganu gane. Pirmā zīme ir dūmu parādīšanās debesīs. Kas attiecas uz tavu grāmatu, to varēs saprast tikai tie, kuriem ir liela ieskatīšanās no Visvarenā Dieva, lai saprastu, ko tu rakstīsi. Es uzskatu, ka nodilušās lappuses, kas tūlīt tiks saplēstas, ir pantu un hadīsu interpretācijas, kas ir labi nostiprinājušās interpretācijas zinātnieku vidū, un jaunās interpretācijas... nogriezīs vecos. Un Dievs ir Visaugstākais.) Un es zinu), un divi cilvēki, kas interpretēja šo vīziju, nezināja, par ko ir mana grāmata, un tāpēc es nolēmu turpināt rakstīt grāmatu, neskatoties uz psiholoģiskajām grūtībām, ar kurām saskāros, jo baidījos no tā, ar ko saskaršos šīs grāmatas dēļ strīdu, nosodījuma un nepatikšanu ziņā, kuru sekas es nezināju.

Ar šīs grāmatas palīdzību esmu centies apvienot pareizo Korāna un Sunnas tekstu ar zinātnisko patiesību, kas balstīta uz jaunākajiem mūsdienu zinātnes atklājumiem. Šajā grāmatā esmu iekļāvis daudzus pantus un interpretējis tos saskaņā ar Korānu un Sunnu, kā arī ar mūsdienu zinātniskajām teorijām, kas atbilst šai interpretācijai. Esmu sakārtojis Stundas zīmes, balstoties uz saviem centieniem. Iespējams, ka pienāks diena, kad šī sakārtošana būs spēkā, vai arī dažu no tām sakārtojums atšķirsies. Iespējams, ka es kļūdīšos, projicējot dažus pantus, kas norāda uz Vēstneša atnākšanu, uz citu Vēstnesi, nevis gaidīto Mahdi vai mūsu Skolotāju Jēzu, miers lai ir ar viņu. Tomēr esmu centies pēc iespējas vairāk savienot visus pavedienus un projekcijas no Korāna un Sunnas realitātes un zinātniskajiem pierādījumiem, līdz sakārtošu šos notikumus. Tomēr galu galā tas ir mans paša pūliņš. Dažviet man var būt taisnība, bet citviet – kļūdīties. Es neesmu nekļūdīgs pravietis vai vēstnesis. Tomēr vienīgais, par ko esmu pārliecināts, balstoties uz Korānā un Sunnā teikto, ir tas, ka nāks Vēstnesis, kurš brīdinās cilvēkus par dūmu mokām, un ka lielākā daļa cilvēku neticēs šim Vēstnesim, tāpēc viņus piemeklēs dūmu mokas. Tad sekos zīmes. Pēc tam pienāks Lielā Stunda, un Dievs zina labāk.

Lai gan es šajā grāmatā ticu, ka parādīsies nākamais Vēstnesis, es neuzņemšos atbildību par nevienu, kurš seko viltus, krāpnieciskam Vēstnesim, jo šajā grāmatā esmu izklāstījis nosacījumus un pierādījumus, ar kuriem Visvarenais Dievs atbalstīs nākošo Vēstnesi, lai neviens, kas lasīs šo manu grāmatu, netiktu viņa piemānīts. Tomēr neliels skaits sekos nākošajam Vēstnesim, un šī mana grāmata, pat ja tā izplatīsies, neko nepievienos vai neatņems šim nelielajam skaitam, ja vien Visvarenais Dievs negribēs citādi. Bet to cilvēku nasta, kas melo, strīdas un nolād nākošo Vēstnesi, gulsies uz to zinātnieku pleciem, kuri lasīja un apdomāja Korānā un Sunnā minētos pierādījumus un pierādījumus, kas pierāda nākošā Vēstneša atnākšanu, un tomēr viņi uzstāja un izdeva fatvu, ka mūsu Skolotājs Muhameds, miers un svētība lai ir ar viņu, ir Vēstnešu zīmogs, nevis tikai Praviešu zīmogs, kā minēts Korānā un Sunnā. Savas fatvas dēļ daudzi musulmaņi nomaldīsies un melos par nākamo Vēstnesi, un viņi nesīs savas fatvas nastu un to nastu, kas viņus maldināja. Tad viņiem nebūs labuma teikt: "Uz to mēs atradām savus tēvus un iepriekšējos zinātniekus," jo pierādījumi un pierādījumi nonāca pie viņiem, un viņi par tiem strīdējās un noraidīja tos. Tāpēc mēs ceram, ka jūs padomāsiet par savu bērnu un mazbērnu likteni, kad nākošais Vēstnesis brīdinās viņus par dūmu mokām. Lielākā daļa cilvēku noliedza visus Vēstnešus, un tas notiks nākotnē ar nākamo Vēstnesi - un Dievs zina labāk. Vēstneši ir turpinājuši nākt viens pēc otra, tautām mainoties, un tie nomainīs viens otru. Laiks ir pagājis, un lielākā daļa cilvēku to ir nolieguši katrā laikmetā, kā teica Visvarenais Dievs: "Katru reizi, kad vēstnesis ieradās pie tautas, viņi viņu noliedza. Tāpēc Mēs likām dažiem no viņiem sekot citiem un padarījām tos [atklāsmes], tāpēc prom ar cilvēkiem, kas netic." (Al-Mu'minun: 44)

Tas, kurš pievēršas Dievam, nebalsta savu ticību uz citu viedokli, bet gan domā ar savu prātu, skatās ar savām acīm un dzird ar savām ausīm, nevis ar citu ausīm, un neļauj tradīcijām kļūt par klupšanas akmeni savā ceļā pie Visvarenā Dieva. Cik daudz vecu tradīciju un paražu esam atmetuši, un cik daudz vecu teoriju ir devušas ceļu jaunām? Ja cilvēks necenšas meklēt patiesību, viņš paliks tradīciju tumsā, atkārtodams senie teikto: "Patiesi, mēs atradām savus tēvus sekojam reliģijai, un patiesi, mēs vadāmies pēc viņu pēdām" (22) [Az-Zuhruf].

Es noslēgšu šo grāmatu ar to, kas tika teikts Visvarenā teicienā Surat Al-Kahf: "Un šajā Korānā Mēs noteikti esam snieguši ļaudīm piemērus no visa veida, bet cilvēks vienmēr ir bijis strīdīgs." (54) Un nekas netraucēja ļaudīm ticēt, kad pie viņiem nāca vadība, un lūgt piedošanu savam Kungam, izņemot to, ka pie viņiem nāca iepriekšējo tautu piemērs vai ka sods nāca pie viņiem aci pret aci. (55) Un Mēs nesūtām vēstnešus citādi kā kā labas vēsts nesējus un brīdinātājus, un neticīgie strīdas savā starpā. Tie, kas netic, maldās, lai ar to atspēkotu patiesību un izsmieklā pieņem Manus pantus un to, ar ko viņi tiek brīdināti. (56) Un kurš ir netaisnīgāks par to, kam atgādina sava Kunga pantus, bet viņš no tiem novēršas un aizmirst, ko viņa rokas ir devušas? Patiešām, Mēs esam uzlikuši apseglus pār viņu sirdīm, lai viņi to nesaprastu, un kurlumu viņu ausīs. Un, ja tu viņus sauktu pēc vadības, viņi nekad netiks vadīti. (57) Un jūsu Kungs ir Piedodošais, Žēlsirdības Piederošais. Ja Viņš sodītu viņus par to, ko viņi ir nopelnījuši, Viņš paātrinātu viņu sodu. Drīzāk viņiem ir noteikts laiks, no kura viņi nekad neatradīs patvērumu. (58) Un šīs pilsētas - Mēs tās iznīcinājām, kad tās darīja pāri, un Mēs noteicām to iznīcināšanai noteiktu laiku. (59) [Al-Kahf], un es atstāšu jūs apdomāt šos pantus tādā pašā veidā, kā es sekoju, interpretējot pantus, kas minēti šajā manā grāmatā. Es ticu - un Dievs zina vislabāk -, ka šie panti tiks atkārtoti, kad parādīsies nākamais Vēstnesis, kurš nāks ar vadību, bet viņš tiks sagaidīts ar strīdiem un noliegumiem. Šī ir Visvarenā Dieva nemainīgā Sunna, kā teica Visvarenais Dievs: "Šis ir to ceļš, kurus Mēs sūtījām pirms jums no Mūsu Vēstnešiem. Un jūs neatradīsiet nekādas pārmaiņas Mūsu ceļā." (77) [Al-Isra’].

Tamers Badrs