1. 2011. gada janvāra revolūcijas laikā, kad biju armijas majors un līdz brīdim, kad tiku arestēts Muhameda Mahmuda notikumos un ieslodzīts, cilvēku man izvirzītās apsūdzības un aizdomas par manu dalību revolūcijā galvenokārt bija tādas, ka esmu bijis vai nu revolucionāru vidū ievietots izlūkdienesta aģents, vai nu 6. aprīļa kustības dalībnieks, vai arī Hazema Salaha Abu Ismaila atbalstītājs.
2. Pēc tam, kad 2013. gada janvārī tiku atbrīvots no cietuma un iebildu pret Tamarod kustību, daudzi revolucionāri mani apsūdzēja par to, ka esmu Musulmaņu brālības biedrs vai drošības darbinieks, savukārt daudzi Brālības locekļi mani apsūdzēja drošības darbinieka amatā, jo es iebildu pret Mursi politiku pie varas, lai gan es biju pret viņa gāšanu.
3. Pēc 2013. gada 30. jūnija un līdz brīdim, kad es atstāju armiju, lielākā daļa cilvēku mani apsūdzēja par drošības dienesta darbinieku, nodevēju, Izraēlas aģentu vai revolucionāru iefiltrētāju, jo es biju pret Mursi gāšanu.
4. Pēc tam, kad 2015. gada janvārī pametu armiju, lielākā daļa apsūdzību bija par piederību Musulmaņu brālībai, ISIS vai drošības spēkiem.
5. Pēc tam, kad 2019. gada decembrī publicēju savu grāmatu “Gaidītās vēstules”, līdz šim visas iepriekšējās apsūdzības ir beigušās un aizstātas ar jaunām apsūdzībām, piemēram (esmu izraisījis dumpi musulmaņu vidū – Antikrists vai kāds no viņa sekotājiem – traks – maldīgs – neticīgs – atkritējs, kurš jāsoda un jānogalina – dēmons čukst man, lai rakstu tev – kas tu esi, lai nāktu ar kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar to, par ko ir vienojušies musulmaņu zinātnieki – kā mēs varam ņemt savu ticību no Ēģiptes armijas virsnieka – utt. utt.)