Man bija vīzija, kurā es atrados pravieša (lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru) laikā Medīnā, un cilvēki kopa palmas, un es dzirdēju cēlu hadīsu.
Es redzēju vīziju, kurā pravieša, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, seja piepildīja mēness apli, un viņš smaidīdams skatījās uz mani.
Es redzēju sauli un četrus mēnešus, uz viena no tiem bija rakstīts “Nav cita dieva kā vien Dievs”, bet uz pārējiem trim mēnešiem bija neskaidrs uzraksts, un blakus tiem es redzēju ļoti spožu planētu.
Cietumā man bija vīzija. Es redzēju sevi jājam uz ziloņa, un tas skrēja man līdzi pa pludmali. Pa labi no manis bija jūra, bet pa kreisi — pils mūris. Zilonis turpināja skriet.
Vīzijā, ko redzēju cietumā 2012. gadā, es zināju, ka notiks apvērsums, tāpēc biju pārliecināts, ka apvērsums notiks.
Vīzija bija pēc tam, kad mani arestēja Tahrir laukumā un ievietoja vieninieka kamerā Militārās izlūkošanas cietumā. Šī vīzija bija vieninieka kamerā. Es redzēju mūsu skolotāju Jāzepu, miers lai ir ar viņu.
Man bija vīzija, kad 2011. gadā protestēju Tahrir laukumā Mohameda Mahmuda pasākumu laikā. Es redzēju gados vecāku sievieti vecumā no piecdesmit līdz sešdesmit gadiem, kas devās...
LV 
AR 
EN 
FR 
ES 
PT 
DE 
IT 
PL 
SV 
NB 
FI 
NL 
DA 
CS 
SK 
ET 
LT 
RU 
BE 
UK 
HU 
BG 
RO 
SR 
HR 
BS 
SQ 
EL 
TR 
HE 
ZH 
JA 
KO 
HI 
UR 
FA 
PS 
UZ 
HY 
KA 
BN 
ID 
MS 
VI 
TL 
TH 
MY 
KM 
TA 
NE 
SI 
SW 
AM