Kad biju jauns, es mēdzu lasīt pravieša (lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru) hadīsus, kuros viņš aprakstīja Antikrista pārbaudījumu laiku un to, kā cilvēki tiks kārdināti no viņa un kā cilvēki viņu pielūgs.

Es prātoju, kā cilvēki viņu pielūgs, ja viņš būs vienacains un starp viņa acīm būs rakstīts vārds “neticīgais”, un pravietis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, būs mūs brīdinājis par viņu un brīdinājis par pārbaudījumiem, ko viņš sagādās cilvēkiem?

Gadiem ilgi es sev teicu, ka mēs noteikti neesam tie musulmaņi, par kuriem pravietis (lai miers un svētība ir ar viņu) runāja hadīsos. Mēs vēl neesam sasnieguši tādu līmeni, ka pielūdzam cilvēku, paklanāmies cilvēkam, mirstam cilvēka dēļ, attaisnojam musulmaņu nogalināšanu, lai cilvēks varētu palikt, un nogalinām savus brāļus, lai paklausītu cilvēka pavēlei.

Bet es pieredzēju, ka ir cilvēki, kas pielūdz citus cilvēkus, tāpēc, ja nu pie viņiem nāk kāds, kas ir lielāks kārdinājums nekā tie cilvēki, kurus viņi pielūdz, proti, Antikrists? Mēs noteikti atradīsim vairāk tādu, kas pielūgs Antikristu, nekā redzam tagad.

Esmu dzīvojis un redzējis musulmaņus, kuri slavē, pielūdz un noliecas cilvēku priekšā, neskatoties uz trūkumiem, kļūdām un samaitātību, ko viņi viņos saskata.

Šodienas pasaule ir kvalificēta būt tāda pasaule, par kādu mums stāstīja pravietis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, kurā daudzi pielūgs Antikristu.

Majors Tamers Badrs