Es ziedoju visu peļņu no visām manām sarakstītajām grāmatām un atteicos saņemt par tām jebkādu personīgu atlīdzību. Es uzskatīju savu atlīdzību par tām par nākam no Visvarenā Dieva, jo man priekšā bija mana vectēva, Dieva Vēstneša, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, hadīts: "Kad Ādama dēls nomirst, viņa darbi beidzas, izņemot trīs: nepārtrauktu labdarību, labas zināšanas vai taisnīgu bērnu, kas par viņu lūdzas." Tāpēc es vēlējos, lai mani raksti būtu zināšanas, kas būtu noderīgas pēc manas nāves.
Otrais iemesls ir mana sajūta, ka mana dzīve paiet garām, man nesasniedzot savu mērķi – džihādu un mocekļa nāvi Dieva dēļ. Lielākā daļa manu rakstu bija par džihādu, cerot, ka tie būs iemesls motivēt citas paaudzes džihādam gūstā esošās Al-Aksas atbrīvošanas vārdā, lai es saņemtu to cilvēku atlīdzību, kuri lasīja manu grāmatu un piedalījās Al-Aksas atbrīvošanā, pat ja tas notika pēc manas nāves.
Tas viss bija pirms revolūcijas 2009. un 2010. gadā, un es toreiz savās grāmatās neminēju, ka esmu armijas virsnieks, lai neradītu problēmas ar saviem komandieriem armijā, netiktu apsūdzēts ekstrēmismā un lai varētu turpināt rakstīt citas grāmatas.
Šis ir mans mērķis, reklamējot un popularizējot savas grāmatas, nevis gūt finansiālu peļņu, un tā tas ir bijis kopš to rakstīšanas brīža līdz pat šim brīdim.
Piezīme: Šo lapu atradīsiet visu manu grāmatu sākumā.