No savas grāmatas “Valstis, kas nekad neaizmirst” es citēju šo fragmentu, kuru, cerams, uzmanīgi izlasīsiet.

Osmaņu impērijas dibinātāja Osmana bin Ertugrula testaments savam dēlam

... Iekarotājs Osmans nomira 726. gadā pēc Kristus / 1325. gadā pēc Kristus un uzticēja valdīt pēc sevis savam dēlam Orhanam. Osmana dzīve bija cīņa un aicinājums Dieva dēļ. Reliģiskie zinātnieki ielenca princi un pārraudzīja administratīvo plānošanu un juridisko īstenošanu emirātā. Vēsture mums ir saglabājusi Osmana testamentu savam dēlam Orhanam, kad viņš atradās uz nāves gultas. Šim testamentam bija civilizācijas nozīme un juridiska metodoloģija, ko vēlāk ievēroja Osmaņu valsts. Savā testamentā Osmans rakstīja: “Mans dēls, uzmanies no tā, lai tevi aizņemtu ar kaut ko tādu, ko Dievs, Pasauļu Kungs, nav pavēlējis. Ja rodas dilemma valdīšanā, tad meklē reliģijas zinātnieku padomu kā patvērumu. Mans dēls, godā tos, kas tev paklausa, esi dāsns pret karavīriem un neļauj Sātanam tevi pievilt ar taviem karavīriem un tavu naudu. Uzmanies no novirzīšanās no šariata cilvēkiem. Mans dēls, tu zini, ka mūsu mērķis ir iepriecināt Dievu, Pasauļu Kungu, un ka caur džihādu mūsu reliģijas gaisma izplatīsies visos apvāršņos, lai notiktu Visvarenā Dieva labvēlība. Mans dēls, mēs neesam starp tiem, kas… Viņi karo varas vai indivīdu kontroles dēļ. Mēs dzīvojam un mirstam saskaņā ar islāmu, un tas, mans dēls, nav kaut kas tāds, ko tu esi cienīgs.”
Grāmatā (Cildenās Osmaņu valsts politiskā vēsture) var atrast citu testamenta versiju: “Zini, dēls, ka islāma izplatīšana, cilvēku vadīšana pie tā un musulmaņu goda un bagātības aizsardzība ir tava uzticēšanās, un Visvarenais Dievs tev par to jautās.”
Grāmatā (Osmaņu traģēdija) mēs atrodam citas frāzes no Osmana testamenta savam dēlam Orhanam, kurās teikts: “Mans dēls, es dodos pie sava Kunga, un es lepojos ar tevi, jo tu būsi taisnīgs pret tautu, tiecoties Dieva ceļā, lai izplatītu islāma reliģiju. Mans dēls, es tevi uzticu tautas zinātniekiem, regulāri rūpējies par viņiem, cieni viņus vairāk un seko viņu padomiem, jo viņi pavēl tikai to, kas ir labs. Mans dēls, uzmanies no tā, kas nepatīk Visvarenajam Dievam, un, ja tev kaut kas ir grūti, jautā šariata zinātniekiem, jo viņi tevi vadīs uz to, kas ir labs. Zini, mans dēls, ka mūsu vienīgais ceļš šajā pasaulē ir Dieva ceļš un ka mūsu vienīgais mērķis ir izplatīt Dieva reliģiju, un ka mēs neesam slavas vai pasaules meklētāji.”
(Ilustrētajā Osmaņu vēsturē) ir arī citas frāzes no Usmana testamenta, kas saka: “Mana griba maniem dēliem un draugiem: turpiniet cēlās islāma reliģijas augstumus, turpinot džihādu Allāha ceļā. Turiet godājamo islāma karogu augstu ar vispilnīgāko džihādu. Vienmēr kalpojiet islāmam, jo Visvarenais Allāhs ir nolīdzis tādu vāju kalpu kā mani, lai iekarotu valstis. Dodieties ar monoteisma vārdu uz tālākajām zemēm ar savu džihādu Allāha ceļā. Ikviens no manas dzimtas novirzīsies no patiesības un taisnīguma, Tiesas dienā tiks atņemts Vislielākā Vēstneša aizlūgums. Mans dēls, nav neviena šajā pasaulē, kura kakls nepakļautos nāvei. Manas beigas ir pienākušas pēc Visvarenā Allāha pavēles. Es nododu šo valsti tev un uzticu tevi Visvarenajam Kungam. Esi taisnīgs visās savās lietās.”
Šī pavēle bija osmaņu impērijas ievērota metode. Viņi pievērsa uzmanību zinātnei un zinātniskajām iestādēm, armijai un militārajām iestādēm, zinātniekiem un viņu cieņai, džihādam, kas iekaroja musulmaņu armijas tālākos nostūrus, kā arī emirātiem un civilizācijai.
Ar šīs testamenta palīdzību mēs varam iegūt pīlārus, noteikumus un pamatus, uz kuriem balstījās Osmaņu impērija.

Majors Tamers Badrs