Es redzēju ēģiptieti, kurš aicināja ēģiptiešus sākt džihādu un atbrīvot Palestīnu. Uz robežas tika mobilizēta karavīru grupa. Pēc tam viņš aicināja Sudānas armiju atbrīvot Palestīnu. Sudānas armija nosūtīja savu spēku grupu uz robežu. Ēģiptietis teica sprediķi karavīriem, kuri bija gatavi atbrīvot Palestīnu, un pastāstīja viņiem, ka pravietis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, ir devis musulmaņiem labas ziņas, ka Palestīna tiks atbrīvota no ebrejiem. Tad kāpēc gan mums nevajadzētu būt šai paaudzei, kas atbrīvos Palestīnu?
Tajā laikā Izraēla mobilizēja lielu skaitu karavīru ar ļoti moderniem ieročiem uz Ēģiptes robežas. Ēģiptietis apgāja viņiem no aizmugures un pārsteidza, atklājot uguni ar savu ložmetēju, nogalinot lielu skaitu no viņiem. Pēc tam viņš ātri atgriezās pie mūsu spēkiem un vēroja, ko darīs Izraēlas karavīri. Viņš redzēja viņus atkāpjamies, tāpēc musulmaņi uzbruka viņiem un šķērsoja robežu, lai atbrīvotu Palestīnu.
Tajā laikā es redzēju neskaitāmus musulmaņu civiliedzīvotājus no visas pasaules, kas plūda uz robežu ar visādiem pieejamiem ieročiem, lai piedalītos Palestīnas atbrīvošanas ceremonijā, nesot dažādus karogus. Tad viens no civiliedzīvotājiem lūdza ēģiptietim atļauju pacelt savu dzelteno Rabaa karogu, un viņš viņam atļāva. Viņš to pacēla un šķērsoja robežu, paceļot Rabaa karogu dažādu civiliedzīvotāju pūļa vidū. Ēģiptietis raudāja, aizkustināts par Palestīnas atbrīvošanu.