Es redzēju, ka atrodos uz nemieru policijas automašīnas, biju policists smagi bruņotu policistu grupā, un mums pa priekšu brauca neliela policijas automašīna ar patruļas komandieri. Tas notika tuksnešainā apvidū. Patruļas komandieris apstājās pie apmēram desmit gadus vecas meitenes. Es nevarēju saskatīt viņas sejas vaibstus. Viņš viņu notrieca, pameta un turpināja ceļu. Meitene raudāja, un es daudz raudāju, jo viņa raudāja notikušā dēļ. Es izkāpu no policijas automašīnas un, kamēr raudāju, piegāju pie mazās meitenes, sāku viņu mierināt un glaudīt. Es aizvedu viņu uz pārtikas veikalu, kurā acīmredzami bija maz preču, jo tur nebija daudz preču. Domāju, ka tas bija mazs beduīnu veikals. Es teicu meitenei, lai viņa nopērk no tā visu, ko vēlas. Viņa izvēlējās trīs lietas, kuras neatceros. Tobrīd es gaidīju policistu reakciju uz mani pēc šīs situācijas, un tad vīzija beidzās.