Sapnī redzēju sevi kādā Ēģiptes ciematā, kur izcēlās strīds par braukšanu ar mikroautobusu. Viens no zemniekiem uzkāpa ēkas pirmajā stāvā un ar savu spieķi izsita loga stiklu. Saplīsušais stikls nokrita zemē, un starp divām vai trim zemnieku grupām izcēlās kautiņš, kura laikā viens uz otru tika mesti ķieģeļi. Sākumā es biju šī pūļa vidū, bet pēc ķieģeļu kautiņa izcelšanās es atkāpos no viņiem, lai netiktu ievainots. Es nebiju šajā kautiņā ne ar vienu no viņiem. Bēgot no kaujas lauka, es atradu durvis, atvēru tās un nonācu mošejā, tās priekšpusē blakus kancelei. Atskanēja aicinājums uz lūgšanu, un es dzirdēju visu aicinājumu uz lūgšanu. Es ieraudzīju zemniekus stāvam un sastājušies rindā kā grupa, gatavojoties lūgšanai, bet es nepamanīju imama klātbūtni. Pirmajā rindā es ieraudzīju virsnieku, kurš bija viens no maniem kolēģiem, kad es mācījos militārajā koledžā. Viņš bija ģērbies civilā apģērbā, un viņa vārds bija (Zamzams). Es viņam teicu, ka pašlaik notiek kauja starp cilvēkiem ārpus mošejas, bet viņš palika stāvam, gaidot aicinājumu uz lūgšanu. Es pārgāju uz pēdējām rindām, lai lūgtos kopā ar cilvēkiem kā grupai, jo pirmās rindas bija pilnas. Pirms lūgšanas, stāvot kopā ar rindā stāvošajiem cilvēkiem, pie manis pienāca dīvaina, īsa radība bez kājām. Neatceros, kā tā izskatījās. Tā man iedeva mazu baltu kastīti, kas izskatījās pēc dārglietu kastītes. Šī dīvainā radība pazuda. Tajā brīdī es sāku raudāt, līdz vīzija beidzās. Es atvēru kastīti un atradu apmēram divdesmit vai trīsdesmit centimetrus garu nūju. Tā bija caurspīdīga vai neredzama, bet tā bija taustāma, un es to varēju just. Es to turēju, kamēr apkārtējie pielūdzēji skatījās uz mani. Aiz muguras ieraudzīju ebreju grupu, kas ar riebumu skatījās uz mani, kad paņēmu kastīti. Pie manis pienāca zemnieks un turēja nūjas galu, lai to man paņemtu. Bez jebkādas manas pretestības viņa ķermenis pazuda, tiklīdz viņš satvēra nūju. Viss, kas palika, bija viņa drēbes, kas nokrita zemē. Tad pienāca vēl viens zemnieks, lai paņemtu nūju, un ar viņu notika tas pats, kas notika ar pirmo zemnieku. Tad pienāca trešais zemnieks, lai paņemtu nūju, un ar viņu notika tas pats, kas notika ar pirmo un otro zemnieku. Pēc tam neviens cits vairs nenāca klajā, lai paņemtu nūju, baidoties par sevi. Es turpināju intensīvi raudāt, tad viens pats nometos ceļos, kamēr raudāju, kamēr cilvēki mošejā stāvēja un gaidīja rindā. Lūgšanas izpildīšana. Šie notikumi risinājās starp aicinājumu uz lūgšanu un lūgšanas sākumu, kamēr cilvēki stāvēja rindā lūgšanai. Vīzija beidzās, kamēr es nometos ceļos un raudāju.