Ūdenskrituma vīzija 2019. gada 19. februārī pēc rītausmas lūgšanas

Es redzēju, ka esmu iesprostots ļoti augsta, akmeņaina kalna nogāzē bez augiem, no kuras pavērās skats uz jūras krastu, kurā arī nebija augu. Augstums bija liels, un jūra stiepās man priekšā pa kreisi, un man nebija vietas, lai nokāptu pludmalē. Tomēr es atradu kaut ko līdzīgu saldūdens peļķei tieši zem savām kājām kalna nogāzē, kaut ko līdzīgu nelielai bedrei. Es izveidoju šajā bedrē caurumu, lai ūdens varētu notecēt pludmalē. Neliels ūdens daudzums notecēja pludmalē un izveidoja kaut ko līdzīgu nelielai saldūdens peļķei. Tad ūdens daudzums, kas plūda no bedres, kurā es izveidoju caurumu, palielinājās, un no tās plūstošais ūdens pārvērtās par saldūdens ūdenskritumu, kas krita uz bedri. Bedre, kurā sakrājās saldūdens no ūdenskrituma, kļuva liela un apļa formas. Es biju pārsteigts, kā no mazas ūdens peļķes var plūst tik liels saldūdens daudzums. Cilvēki sāka pulcēties ap saldūdens baseinu pludmalē, un blakus viņiem bija jūra, bet cilvēki ap baseinu nepamanīja manu klātbūtni mana lielā augstuma dēļ virs viņiem kalnā. Tajā pašā laikā es skatījos uz viņiem no kalna virsotnes un nevarēju nokāpt lejā. Beigās es sapratu, ka esmu sapnī un vēlos no tā pamosties. Man nebija citas izvēles kā vien... Es metos no kalna un atbrīvojos no šīs aplenkuma, līdz pamodos. Es metos no kalna virsotnes un patiešām pamodos.

Šajā video redzamās vīzijas interpretācija

lvLV