Mana otrā vīzija ar pravieti (miers un svētība lai ir ar viņu) bija, kad es biju jauns, vidusskolā, un tolaik es biju neprecējies. Dažus mēnešus pēc manas pirmās vīzijas ar pravieti (miers un svētība lai ir ar viņu) es redzēju vīziju, kurā es biju tumšā vietā ar kāpnēm. Pravietis (miers un svētība lai ir ar viņu) uzkāpa pa kāpnēm apmēram divus vai trīs pakāpienus, un es biju kāpņu apakšā un neuzkāpu viņam līdzi. Pravietis (miers un svētība lai ir ar viņu) paskatījās uz mani un pasmaidīja. Tad aina mani aizveda uz ielu, kur es dzīvoju kopā ar savu tēvu un māti. Es atradu pārdevēju, kas stāvēja uz ielas un pārdeva mazus dzeltenus ābolus. Tad es devos augšup uz savu māju un nostājos uz balkona. Blakus man bija manas divas sievas, no kurām viena bija ēģiptiete, bet otra krieviete, un mana māte bija kopā ar viņām. Tad es devos lejā uz ielām ap manu māju Manial al-Rawda rajonā un kliedzu "Allahu Akbar" (Dievs ir dižens). Daži cilvēki kliedza "Allahu Akbar" man pakaļ. Tad es atkal iekliedzos “Allahu Akbar”, un cilvēki aiz manis atkārtoja saucienu “Allahu Akbar”. Ar katru manu kliedzienu cilvēku skaits, kas kliedza “Allahu Akbar” man aiz muguras, pieauga, līdz vīzija beidzās.