Un atcerieties, kad Mozus teica savai tautai: “Ak, mani ļaudis, atcerieties Allāha labvēlību pār jums, kad Viņš iecēla starp jums praviešus, iecēla jūs par ķēniņiem un deva jums to, ko Viņš nebija devis nevienam citam pasaulē.”
Ak, ļaudis, ieejiet Svētajā Zemē, ko Dievs jums ir paredzējis, un neatgriezieties un nekļūstiet par zaudētājiem.
Viņi teica: “Ak, Mozu, patiesi, tur ir tirānu tauta. Mēs tur neieiesim, kamēr viņi to neaizies. Bet, ja viņi to aizies, tad mēs ieiesim.”
Divi vīri no tiem, kas bija bailīgi un kuriem Allāhs bija devis Savu labvēlību, sacīja: “Ieejiet pie viņiem pa vārtiem, jo, kad jūs ieiesiet, jūs uzvarēsiet. Un paļaujieties uz Allāhu, ja jūs ticat.”
Viņi teica: “Ak, Mozu, mēs nekad tur neiesim, kamēr viņi tur atradīsies. Tāpēc ej, tu un tavs Kungs, un cīnieties! Mēs paliksim šeit.”
Viņš teica: “Mans Kungs, man nav nekādas varas pār nevienu, izņemot sevi un savu brāli, tāpēc atšķir mūs no ļaunajiem ļaudīm.”
Viņš teica: “Tas viņiem ir aizliegts četrdesmit gadus, kamēr viņi klejo pa zemi. Tāpēc neskumstiet par bezdievīgiem ļaudīm.”

Visvarenais Dievs ir patiess

Korāns satur ziņas par tiem, kas bija pirms mums, un vēstījumu mums, musulmaņiem. Mozus, Izraēla bērnu un faraona stāsts ir visdetalizētāk pieminētais stāsts Svētajā Korānā. Tā nav nejaušība, bet gan vēstījums, kas adresēts mums, musulmaņiem, ka tas, kas notika ar Izraēla bērniem, notiks arī ar mums. Un šeit mēs tagad atkārtojam Izraēla bērnu stāstu. Tad kad mēs pamodīsimies no savas nolaidības?

Dievs nemaina tautas stāvokli, kamēr tā pati nemaina to, kas ir sevī.

Atjaunojiet savus nodomus, un jūs uzvarēsiet