2018. gada 24. maijs
Mūsu kunga Mozus, miers lai ir ar viņu, ciešanas ar savu tautu bija smagākas nekā viņa ciešanas ar faraonu.
Patiesībā mūsu saimnieka Mozus ciešanas neapstājās līdz ar faraonu un viņa tirāniju un apspiešanu, bet gan tās pastiprināja viņa tauta, Izraēla bērni, kuriem bija raksturīga pazemošana, zemiskums, strīdēšanās un nejauka daba. Viņi nebija gatavi no tā atteikties, pat ne no sava pravieša, kurš bija sūtīts, lai glābtu viņus no pazemošanas un apspiešanas dzīves.
Visi notikumi, brīnumi un zīmes, kas notika starp Mozu, faraonu un viņa tautu, vienlaikus bija zīmes Izraēla bērniem, jo viņi savām acīm redzēja, kā Dievs viņus atbalsta un kā Viņš, lai Viņam gods, atbildēja uz viņu pravieša aicinājumu, lai viņi varētu mainīt savu nožēlojamo dabu un mainīt savus sliktos ieradumus, ko bija ieguvuši ilgo gadu laikā. Taču viņi negrasījās palīdzēt savam pravietim viņa misijā, un neviens neklausījās.
1. Viņi norāja savu aizstāvi Mozu un sacīja viņam: "Mēs cietām un cietām no mūsu dēlu nogalināšanas un mūsu sieviešu paverdzināšanas faraona un viņa tautas rokās, pirms jūs atnācāt pie mums un pēc tam, kad jūs atnācāt pie mums."
2. Pēc tam, kad viņi redzēja lielo jūras pāršķelšanās brīnumu un savu izbēgšanu no faraona un viņa karavīriem, Allāhs sūtīja mannu un paipalas kā barību, lai viņi nenomirtu badā tuksnesī. Viņi nebija apmierināti ar to un sacīja: “Ak, Mozus, mēs nevaram paciest tikai ar viena veida barību, tāpēc piesauc savu Kungu, lai Viņš mums atnes no tā, ko zeme izaudzē no tās garšaugiem: gurķiem, ķiplokiem, lēcām un sīpoliem.” Tad mūsu kungs Mozus viņiem sacīja: “Vai jūs apmainītu to, kas ir labāks, pret to, kas ir sliktāks?!”
3. Kad Mozus tauta redzēja citus ļaudis pielūdzam viņu elkus, viņi sacīja: “Mozus, radi mums dievu, kādi ir viņu dievi!” Bet mūsu kungs Mozus viņiem sacīja: “Jūs esat neizglītota tauta.”
4. Kad Mozus, miers lai ir ar viņu, devās satikt savu Kungu un atstāja savu brāli Āronu, miers lai ir ar viņu, pie savas tautas, Izraēla bērni pielūdza teļu, ko samarietis bija viņiem izgatavojis no viņu rotaslietām. Kad Mozus atgriezās, viņš bija pārsteigts, atklājot, ka viņa tauta pielūdz teļu Dieva, pasauļu Kunga, vietā.
5. Lieta ar to nebeidzās, bet viņi teica savam pravietim: Mēs tev neticēsim, kamēr skaidri neredzēsim Dievu!!! Tāpēc viņus iespēra zibens viņu teiktā dēļ.
6. Kad Mozus pavēlēja viņiem nokaut govi, viņu pārdrošība un nekaunība sasniedza tādu līmeni, ka viņi slikti atbildēja savam pravietim Mozum, miers lai ir ar viņu, jo viņiem vajadzēja atbildēt uz viņa teikto: (Dievs jums pavēl) ar vārdiem (Mēs dzirdam un mēs paklausām), bet tā vietā viņi apsūdzēja viņu par viņu izsmiešanu un izsmiešanu (Vai tu mūs uzskati par izsmieklu?) un viņi arī teica viņam (Piesauc savu Kungu mūsu labā), it kā viņš būtu tikai Mozus Kungs, nevis viņu Kungs. Mūsu kungs Mozus neprecizēja govs aprakstu, it kā viņi būtu nokāvuši jebkuru govi, ar to viņiem būtu pieticis, bet viņi bija stingri pret sevi, tāpēc Dievs bija stingrs pret viņiem, un viņi neatrada govi ar šādiem aprakstiem, izņemot ar lielām grūtībām un par visaugstāko cenu.
7. Tad viņiem pienāca pavēle doties uz Jeruzalemi (Svēto zemi), lai cīnītos ar milžiem, padzītu tos no tās un attīrītu to no viņu netīrumiem. Tad viņi sacīja Mozum: "Miers lai ir ar viņu!" "Ej tu un tavs Kungs un cīnies! Mēs paliksim šeit." Tā Visvarenais Dievs lika viņiem četrdesmit gadus klejot tuksnešos un kalnos, pirms piepildīsies Dieva solījums ieiet Svētajā zemē.
Diemžēl mēs vienmēr zinām un atceramies mūsu kunga Mozus stāstu ar faraonu, bet mēs aizmirstam un nezinām mūsu kunga Mozus stāstu ar viņa tautu, lai gan viņa ciešanas ar savu tautu bija smagākas nekā viņa ciešanas ar faraonu.
Dieva Vēstnesis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, bija patiess, kad teica: “Lai Dievs apžēlojas par Mozu, viņam tika nodarīts vēl lielāks ļaunums nekā šis, tomēr viņš bija pacietīgs.”
Duncis, ko iedur mugurā tie, kurus tu aizstāvi, vienmēr ir sāpīgāks nekā duncis, ko tev sit no priekšpuses tie, kas tevi apspiež un vajā.
Tamers Badrs
Patiesībā mūsu saimnieka Mozus ciešanas neapstājās līdz ar faraonu un viņa tirāniju un apspiešanu, bet gan tās pastiprināja viņa tauta, Izraēla bērni, kuriem bija raksturīga pazemošana, zemiskums, strīdēšanās un nejauka daba. Viņi nebija gatavi no tā atteikties, pat ne no sava pravieša, kurš bija sūtīts, lai glābtu viņus no pazemošanas un apspiešanas dzīves.
Visi notikumi, brīnumi un zīmes, kas notika starp Mozu, faraonu un viņa tautu, vienlaikus bija zīmes Izraēla bērniem, jo viņi savām acīm redzēja, kā Dievs viņus atbalsta un kā Viņš, lai Viņam gods, atbildēja uz viņu pravieša aicinājumu, lai viņi varētu mainīt savu nožēlojamo dabu un mainīt savus sliktos ieradumus, ko bija ieguvuši ilgo gadu laikā. Taču viņi negrasījās palīdzēt savam pravietim viņa misijā, un neviens neklausījās.
1. Viņi norāja savu aizstāvi Mozu un sacīja viņam: "Mēs cietām un cietām no mūsu dēlu nogalināšanas un mūsu sieviešu paverdzināšanas faraona un viņa tautas rokās, pirms jūs atnācāt pie mums un pēc tam, kad jūs atnācāt pie mums."
2. Pēc tam, kad viņi redzēja lielo jūras pāršķelšanās brīnumu un savu izbēgšanu no faraona un viņa karavīriem, Allāhs sūtīja mannu un paipalas kā barību, lai viņi nenomirtu badā tuksnesī. Viņi nebija apmierināti ar to un sacīja: “Ak, Mozus, mēs nevaram paciest tikai ar viena veida barību, tāpēc piesauc savu Kungu, lai Viņš mums atnes no tā, ko zeme izaudzē no tās garšaugiem: gurķiem, ķiplokiem, lēcām un sīpoliem.” Tad mūsu kungs Mozus viņiem sacīja: “Vai jūs apmainītu to, kas ir labāks, pret to, kas ir sliktāks?!”
3. Kad Mozus tauta redzēja citus ļaudis pielūdzam viņu elkus, viņi sacīja: “Mozus, radi mums dievu, kādi ir viņu dievi!” Bet mūsu kungs Mozus viņiem sacīja: “Jūs esat neizglītota tauta.”
4. Kad Mozus, miers lai ir ar viņu, devās satikt savu Kungu un atstāja savu brāli Āronu, miers lai ir ar viņu, pie savas tautas, Izraēla bērni pielūdza teļu, ko samarietis bija viņiem izgatavojis no viņu rotaslietām. Kad Mozus atgriezās, viņš bija pārsteigts, atklājot, ka viņa tauta pielūdz teļu Dieva, pasauļu Kunga, vietā.
5. Lieta ar to nebeidzās, bet viņi teica savam pravietim: Mēs tev neticēsim, kamēr skaidri neredzēsim Dievu!!! Tāpēc viņus iespēra zibens viņu teiktā dēļ.
6. Kad Mozus pavēlēja viņiem nokaut govi, viņu pārdrošība un nekaunība sasniedza tādu līmeni, ka viņi slikti atbildēja savam pravietim Mozum, miers lai ir ar viņu, jo viņiem vajadzēja atbildēt uz viņa teikto: (Dievs jums pavēl) ar vārdiem (Mēs dzirdam un mēs paklausām), bet tā vietā viņi apsūdzēja viņu par viņu izsmiešanu un izsmiešanu (Vai tu mūs uzskati par izsmieklu?) un viņi arī teica viņam (Piesauc savu Kungu mūsu labā), it kā viņš būtu tikai Mozus Kungs, nevis viņu Kungs. Mūsu kungs Mozus neprecizēja govs aprakstu, it kā viņi būtu nokāvuši jebkuru govi, ar to viņiem būtu pieticis, bet viņi bija stingri pret sevi, tāpēc Dievs bija stingrs pret viņiem, un viņi neatrada govi ar šādiem aprakstiem, izņemot ar lielām grūtībām un par visaugstāko cenu.
7. Tad viņiem pienāca pavēle doties uz Jeruzalemi (Svēto zemi), lai cīnītos ar milžiem, padzītu tos no tās un attīrītu to no viņu netīrumiem. Tad viņi sacīja Mozum: "Miers lai ir ar viņu!" "Ej tu un tavs Kungs un cīnies! Mēs paliksim šeit." Tā Visvarenais Dievs lika viņiem četrdesmit gadus klejot tuksnešos un kalnos, pirms piepildīsies Dieva solījums ieiet Svētajā zemē.
Diemžēl mēs vienmēr zinām un atceramies mūsu kunga Mozus stāstu ar faraonu, bet mēs aizmirstam un nezinām mūsu kunga Mozus stāstu ar viņa tautu, lai gan viņa ciešanas ar savu tautu bija smagākas nekā viņa ciešanas ar faraonu.
Dieva Vēstnesis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, bija patiess, kad teica: “Lai Dievs apžēlojas par Mozu, viņam tika nodarīts vēl lielāks ļaunums nekā šis, tomēr viņš bija pacietīgs.”
Duncis, ko iedur mugurā tie, kurus tu aizstāvi, vienmēr ir sāpīgāks nekā duncis, ko tev sit no priekšpuses tie, kas tevi apspiež un vajā.
Tamers Badrs
LV 
AR 
EN 
FR 
ES 
PT 
DE 
IT 
PL 
SV 
NB 
FI 
NL 
DA 
CS 
SK 
ET 
LT 
RU 
BE 
UK 
HU 
BG 
RO 
SR 
HR 
BS 
SQ 
EL 
TR 
HE 
ZH 
JA 
KO 
ID 
MS 
VI 
TL 
TH 
MY 
KM 
HI 
UR 
BN 
FA 
PS 
KK 
UZ 
HY 
KA 
TA 
NE 
SI 
SW 
AM
One Response
Dievs tevi svētī