Šī ir mana sapņa interpretācija par grāmatas iespiešanas un ziedošanas kā labdarības pasākuma neļaušanu.

Divas vīzijas, kas man pastāstīja par Al-Azhara noraidījumu grāmatai “Gaidītās vēstules” un grāmatas ziedojumu, ir piepildījušās.

Toreiz es nepublicēju pirmo vīziju pilnībā, jo tajā neminēju, ka redzēju, ka publicēju grāmatu PDF formātā pēc tam, kad Al-Azhars manu grāmatu noraidīja.

Pirmā vīzija, kas bija skaidri redzama par Al-Azhara noraidījumu manai grāmatai "Gaidotās vēstules", bija 2020. gada 22. februārī.
Ritinot Facebook lapas savā mobilajā tālrunī, es apstājos pie Omara Adība raidījuma videoklipa, kurā viņš rādīja manas grāmatas vāka attēlu. Viņš to kritizēja un teica skatītājiem, ka ne visus, kas raksta grāmatas, vajadzētu lasīt. Šī bija ļoti īsa ziņa, ko viņš bija rādījis savā raidījumā, tāpēc es devos pie savas sievas Nahalas uz savu meitu Džūdijas un Meriamas istabu, lai viņa noskatītos šo klipu.
Notikuma vieta mani aizveda uz Islāma pētniecības kompleksu, kas saistīts ar Al-Azhar, kur darbinieks mani informēja, ka Al-Azhar ir noraidījis manu grāmatu (Gaidotās ziņas), lika man pārtraukt tās drukāšanu un iedeva man papīru, lai parakstos informācijas saņemšanai. Es biju satraukts un uzrakstīju uz šī papīra (To cilvēku nasta, kas noliegs Mahdi, gulsies uz jūsu pleciem) un publicēju savu grāmatu PDF formātā.
Šī aina mani aizveda uz vietu, kur sēdēju kopā ar vienu no saviem draugiem, kurš lasīja manu grāmatu "Hani Saeed", un viņš sāka mani mierināt par notikušo. Man blakus bija pupiņu ratiņi, tāpēc es nopirku no tiem dažus frī kartupeļus, kas bija ievietoti caurspīdīgā plastmasas maisiņā. Es sāku ēst frī kartupeļus viena pati, bez sava drauga, jo ēdu pirmo frī kartupeļu paciņu tajā pašā plastmasas maisiņā, kur bija kartupeļi, līdz pārstāju ēst plastmasas maisiņu un ēdu tikai frī kartupeļus, līdz biju paēdusi, pirms biju apēdusi pusi no pirmā maisiņa. Pārējo nolēmu paņemt līdzi uz mājām.


Otrā vīzija bija 2020. gada 7. martā, divas dienas pēc manas grāmatas otrā izdevuma izdošanas, 2020. gada 5. martā.
Tajā esošā zivs simbolizēja manu grāmatu, un es to ziedoju labdarībā vīzijas beigās pēc grāmatas otrā izdevuma publicēšanas.
Vīzija par jēlu zivju pārdošanu un pēc tam to ziedošanu labdarībai 2020. gada 7. martā
Es redzēju, ka lielveikalā pārdodu preces, kas sastāvēja no visu veidu jēlām zivīm, zinot, ka lielveikalā pārdod arī citas preces, ne tikai zivis. Tad es pievienoju vēl vienu daudzumu jēlu zivju, lai tās pārdotu kopā ar pārējām man piederošajām zivīm, it kā lielveikala īpašnieks būtu starpnieks starp mani un pircēju.
Tad notika kaut kas tāds, ko labi neatceros, saistīts ar manu grāmatu "Gaišanas vēstules". Lielveikala īpašnieks nosūtīja visas manas zivju krājumus uz mājām, tāpēc nolēmu tos atdot labdarībai.


Abas vīzijas piepildījās 2020. gada 23. martā, kad es devos uz Islāma pētniecības kompleksu un pētniecības darbinieks mani informēja, ka Al-Azhar ir noraidījis manu grāmatu un aizliedzis tās iespiešanu.


Saskaņā ar abām vīzijām un bez vilcināšanās es brīvprātīgi pieteicos publicēt grāmatu PDF formātā vienu dienu pēc Al-Azhar noraidījuma un negaidot, kamēr otrais izdevums būs izpārdots. Tas bija 2020. gada 24. martā.


Piezīme
Vīzijām nav nekāda sakara ar grāmatas saturu, bet gan ar manu norādījumu publicēt vai atdot grāmatu, vai uzdāvināt manu grāmatu Al-Azharam, vai informēt mani par Al-Azhara noraidījumu. Vīzijām nav nekāda sakara ar grāmatas saturu.
Vīzija, kas mani pamudināja pabeigt savas grāmatas “Gaidotās vēstules” rakstīšanu un publicēšanu, bija grāmatas vīzija un pants “Tātad, pagaidiet, tās tiek gaidītas” 2019. gada 17. septembrī. Šī vīzija bija pirms es pabeidzu grāmatas rakstīšanu un publicēšanu 2019. gada decembra vidū.


(((((Vīzijām nav nekāda sakara ar grāmatas saturu no iekšpuses))))