2020. gada 31. maijs

Vakar, lasot Korānu, apstājos pie Ibrahima ceturtā panta: “Un Mēs nesūtījām nevienu vēstnesi, izņemot ar viņa tautas valodu, lai viņiem skaidri pateiktu. Tad Allāhs maldina, ko Viņš vēlas, un vada, ko Viņš vēlas. Un Viņš ir Varenais, Gudrais.”
Kad es izlasīju šo pantu, mani pārņēma šausmas, un es to pārlasīju vairākas reizes. Katru reizi, kad to lasīju, es paturēju prātā, ka Mahdi būs vēstnesis. Mana vienīgā rūpe bija atbildēt uz jautājumu par manu situāciju un pārējo musulmaņu situāciju, kuri būs liecinieki šīm lielajām ciešanām. Kas ir tie, kurus Viņš maldinās, un kas ir tie, kurus Visvarenais Dievs vadīs? Kāda ir iespēja, ka Visvarenais Dievs mani vadīs, kad parādīsies Mahdi? Es esmu tas, kurš saka, ka Mahdi būs vēstnesis. Kāda ir iespēja, ka Dievs vadīs ticīgos, ka vēstneši ir beigušies un ka Visvarenais Dievs nesūtīs citu vēstnesi?
Acīmredzot rezultāts būs zināms, bet galu galā vadība ir pēc Visvarenā Dieva gribas, un Viņš to piešķir ikvienam no Saviem kalpiem, kam Viņš vēlas. Tāpēc Mahdi aicinājums, viņa vēstījums un brīdinājums par dūmu mokām būs liels pārbaudījums ļaudīm. Daži no viņiem nomaldīsies pēc vadības, bet citus vadīs Visvarenais Dievs.
Kā minēts cēlajā hadītā (“Sirdis ir starp diviem Viņa pirkstiem, Viņš tās groza, kā vēlas”), ak Allāh, ak siržu grozītāj, dari manu sirdi stingru Tavā reliģijā.
Ak, Allāh, vairo manas zināšanas un neļauj manai sirdij novirzīties pēc tam, kad Tu mani esi vadījis.