2020. gada 14. aprīlī

Vīzija, kurā Al-Azhars 2020. gada 22. februārī noraidīja manu grāmatu "Gaidītās vēstules", gandrīz pilnībā piepildījās 2020. gada 23. martā pēc tam, kad Al-Azhars noraidīja manu grāmatu, t.i., aptuveni mēnesi pēc šīs vīzijas.
Svarīgi ir tas, ka šajā vīzijā es domāju, kā Al-Azhar darbinieks mani informēs par Al-Azhar manas grāmatas noraidījumu, to neapspriežot ar mani, bet, lai gods Dievam, šī vīzijas daļa piepildījās burtiski, bez pielikumiem vai atņemšanas. Turklāt, kā es redzēju vīzijā, darbinieks man iedeva papīru, lai es to parakstītu ar informāciju, un tas arī notika.
Ir daļa no vīzijas, ko es toreiz nestāstīju sabiedrībai, proti, mana visas grāmatas publicēšana PDF formātā. Šī daļa tolaik nebija piemērota publicēšanai, tāpēc es to paturēju sev, līdz mana grāmata tika aizliegta vietnē Al-Azhar.
Visa vīzija burtiski piepildījās jau no paša sākuma, un pat mans draugs Hani Saīds mani mierināja. Atlikusi ir pēdējā vīzijas daļa, kurā ir dīvaini simboli, kurus līdz šim neesmu spējis interpretēt. Ja nu lielākā daļa vīzijas piepildījās, šī daļa paliek. Ceru, ka ikviens, kurš zina, kā to interpretēt, man to pateiks.
Vīzijas pēdējā daļa
Blakus man stāvēja pupiņu ratiņi, tāpēc nopirku frī kartupeļus, kas bija iepakoti caurspīdīgā plastmasas maisiņā. Sāku ēst frī kartupeļus viena, bez drauga. Pirmo frī kartupeļu paciņu apēdu tajā pašā plastmasas maisiņā, kur bija kartupeļi, līdz pārstāju ēst plastmasas maisiņu un ēdu tikai frī kartupeļus, līdz biju paēdusi, pirms biju apēdusi pusi no pirmā maisiņa. Pārējo nolēmu paņemt līdzi uz mājām.