2020. gada 9. maijs
Adhan Maltā
Sens sakāmvārds par kādu, kurš runā, dod padomu vai izsaka ieteikumu, bet neatrod nevienu, kas viņu uzklausītu. Sakāmvārda izcelsme meklējama vairākos nostāstos.

Pirmajā, visprecīzākajā, stāstā teikts, ka sakāmvārds ir arābu valodā un izplatīts Tunisijā, Libānā un Ēģiptē. Malta kādreiz bija sala, ko apdzīvoja arābu musulmaņi, jo Maltas islāma iekarošana sākās 827. gadā. Musulmaņu aglabīdu laikā, astotā aglabīdu karaļa Abu Abdullaha Muhameda ibn al Aglaba valdīšanas laikā 870. gadā musulmaņi pilnībā pārņēma Maltas salu kontroli, un kristieši tur sāka maksāt nodevas valdošajai varai apmaiņā pret reliģijas brīvību. 1240. gadā Sicīlijas karaļa Frīdriha II pārstāvja Džiliberto Abatas rakstītajā ziņojumā teikts, ka Maltas un Howdas salās dzīvoja 1119 ģimenes, tostarp 836 musulmaņu ģimenes, 250 kristiešu ģimenes un 33 ebreju ģimenes. Normandijas iekarojumu laikā arābu elements kā kultūra, valoda un reliģija saglabājās dominējošs 150 gadus, līdz pat 13. gadsimtam. Pēc šī perioda kristietība izplatījās visā Maltas salās, piespiežot islāmam pievērstos cilvēkus atteikties no savas ticības, īpaši, ja viņi uzstāja uz pastāvīgu palikšanu savās Maltas pilsētās un ciematos. Tāpēc, atgriežoties pie populārā sakāmvārda "Viņš sauc azanu Maltā", šis sakāmvārds ir kļuvis izplatīts arābu un musulmaņu valstīs, paužot izbrīnu un pārsteigumu par to, ka šī persona sauc azanu Maltas kristiešu iedzīvotāju vidū, kuri bija kļuvuši pilnībā kristīgi.

Otrais stāsts: vēsta, ka sakāmvārds aizsākās Lielbritānijas okupācijas Ēģiptē laikā, kad nabadzīgam jauneklim pēc studiju pabeigšanas bija grūti atrast darba iespējas, kas viņa ģimenei sagādāja bēdas. Cik liela bija viņu cerība uz mūsu Kungu un uz to, ka Viņš izglābs viņus no nabadzības apburtā loka. Pēc izmisuma atrast darba iespējas viņš uzzināja, ka ikviens, kas uzbrūk okupācijai, tiek izsūtīts uz Maltas salu Vidusjūrā, un viņa ģimenei prombūtnes laikā tiek maksāta trīsdesmit mārciņu mēneša alga. Viņš nemeloja par ziņām un patiešām pēc virknes sīvu uzbrukumu Lielbritānijas okupācijai viņam izdevās sasniegt to, ko vēlējās, tiekot izsūtītam uz Maltas salu ar garantētu pensiju savai ģimenei, kas viņus izcēla no nabadzības purva. Bet, kā saka: "Ak, cik liels prieks tas nebija ilgs." Pēc dažiem mēnešiem un pēc okupācijas spēku veiktās izmeklēšanas viņi atklāja, ka jauneklim trimdā nebija nekādas ievērojamas politiskās aktivitātes, kas pamudināja viņus pieņemt lēmumu atgriezt viņu Ēģiptē. Pēc atgriešanās ģimenei tika pārtraukta mēneša alga. Kad pēc atgriešanās cilvēki viņam jautāja, ko viņš tur darīja? Viņš atbildēja: "Es zvanīju uz adānu Maltā!! Toreiz bija zināms, ka Maltā nav nevienas mošejas, kamēr nav izskanējis aicinājums uz lūgšanu... kamēr baznīcas ir izvietotas atbilstoši dienu skaitam gadā, un Maltā ir pat lielākās baznīcas pasaulē..."

Trešais stāsts: Stāsta, ka sen sen viens no Magribas šeihiem nepieciešamības dēļ bija spiests meklēt iztiku Maltas salā Vidusjūras piekrastē iepretim Lībijai. Kad pienāca lūgšanu laiks, viņš sāka saukt azanu valstī, kuru apmeklēja tūristi no visām pasaules malām. Viņu modrība ilga tikai dažas sekundes, bet neviens viņam nepievērsa uzmanību. Pēc azana viņš sāka veikt ikāmu lūgšanai, bet neviens nenostājās rindā aiz viņa, tāpēc viņš lūdza viens pats. Vēlāk viņš saprata, ka no viņa azana nav nekāda labuma, tāpēc viņš turpināja lūgt, kad pienāca laiks, līdz devās uz savu valsti.

Ceturtais stāsts: Tajā teikts, ka sakāmvārds ir ēģiptiešu un ka Malta bija nomaļa sala, kas atradās izolēti Vidusjūrā pirms saziņas līdzekļu attīstības, kas lika cilvēkiem apgalvot, ka tās iedzīvotāji nedzirdēja no Ēģiptes nākošo lūgšanu aicinājumu un nezināja tā arābu vārdu nozīmi. Tādēļ apraksts attiecas uz ikvienu, kas veic šādu darbību, proti, velti izšķiež savu spēku un laiku.

Mans pēdējais sapņa interpretācija attiecas uz šo piemēru. Sapnī es klausījos ausī, un neviens mani nedzirdēja, līdz pie manis pienāca vīrietis un teica: "Cilvēki nemodīsies."
Tas attiecas uz manu grāmatu "Gaišanas vēstules", ko publicēju ikvienam PDF formātā. Diemžēl ļoti maz cilvēku to ir lasījuši, un pārējie vai nu ir skeptiski par tajā esošo, vai arī nevēlas to lasīt. Pat lielākā daļa no tiem, kas ir lasījuši grāmatu, ir pārāk neērti atzīt, ka ir to lasījuši, lai kāds viņus neapvainotu vai neizsmietu.
Tāpēc es tev teicu, ka jūtos kā Maltā.