2020. gada 5. februārī
Saistība starp gaidīto vēstuļu grāmatu un vīzijām, ko es redzēju
Daudzi domāja, ka mana grāmata "Gaidītie vēstījumi" ir Stundas zīmju vīziju interpretācija un ka es, rakstot šo grāmatu, esmu izmantojis vīzijas.
Es viņiem saku, ka neesmu tik naivs, lai savus juridiskos lēmumus balstītu uz vīzijām. Ikviens, kurš lasīs manu grāmatu, 400 lappusēs neatradīs nevienu juridisku lēmumu, ko es iekļāvu savā grāmatā, pamatojoties uz vīzijām. Visi pierādījumi, ko es iekļāvu savā grāmatā, bija no Korāna un sunnas, un nav neviena pierādījuma, ko es savā grāmatā iekļāvu, pamatojoties uz vīziju, kas man bija.
Īstais sākums, kad rakstīju savu grāmatu, bija pirms rītausmas lūgšanas 2019. gada 2. maijā mošejā, kur es lasīju Korānu kā parasti pirms rītausmas lūgšanas, tāpēc apstājos pie Surat Ad-Dukhan pantiem, kuros runāts par dūmu moku pantu. Visvarenais Dievs teica: {Drīzāk viņi šaubās, spēlējoties (9) Tāpēc gaidiet Dienu, kad debesis atnesīs redzamus dūmus (10) Apņems cilvēkus. Šīs ir sāpīgas mokas (11) Mūsu Kungs, atņem mums mokas; patiesi, mēs esam ticīgie (12) Kā viņi var saņemt atgādinājumu, ja pie viņiem ir atnācis skaidrs vēstnesis? (13) Tad viņi novērsās no viņa un sacīja: "Traks skolotājs." (14) "Patiesi, Mēs uz neilgu laiku atcelsim sodu. Patiesi, jūs atgriezīsities." (15) "Dienā, kad Mēs sitīsim ar vislielāko triecienu. Patiesi, Mēs atriebsimies." (16) [Ad-Dukhans] Tā nu es pēkšņi pārtraucu lasīt, it kā lasītu šos pantus pirmo reizi mūžā, jo pantos, kas runā par Ad-Dukhana notikumiem un to, kas notiks nākotnē, tika pieminēts vēstnesis, kas aprakstīts kā “skaidrs vēstnesis”. Kopš tā datuma es sāku meklēt, un šī nebija vīzija, ko es biju redzējis.
Atzīstu, ka man ir bijušas daudzas vīzijas, kuru interpretācija, kā vēlāk sapratu, bija tāda, ka ticības reformas dēļ piedzīvošu ciešanu periodu, taču es nezināju šo ciešanu būtību, līdz sāku rakstīt un publicēt savu grāmatu "Gaidotās vēstis". Tobrīd es sapratu šo vīziju interpretāciju, un šīm vīzijām nebija nekāda sakara ar manas grāmatas saturu.
Es atzīstu, ka bija divas vīzijas, kas bija galvenais iemesls ciešanām, kuras esmu sasniedzis tagad, un šo divu vīziju dēļ es pieņēmu divus lēmumus bez savas gribas vai vēlēšanās, un abas vīzijas bija vērstas uz Dieva vadības meklēšanu.
Pirmā vīzija bija grāmatas vīzija un pants “Tāpēc gaidiet, jo viņi gaida” 2019. gada 17. septembrī. Šī vīzija bija pēc tam, kad es meklēju Dieva vadību par to, vai es pabeigšu rakstīt un publicēt savu grāmatu “Gaidītās vēstules” vai nē. Es negribēju turpināt rakstīt un publicēt grāmatu, labi zinot problēmas, kas mani piemeklēs un kas turpināsies ar mani visu manu dzīvi. Tomēr vīzijas interpretācija bija pretēja tam, ko es vēlējos, un tāpēc es pieņēmu lēmumu turpināt rakstīt un publicēt grāmatu bez savas vēlēšanās, un šai vīzijai nav nekāda sakara ar nevienu juridisko lēmumu, ko es iekļāvu savā grāmatā.
Atklāsmes grāmata un pants: “Tāpēc gaidiet, jo viņi gaida.” 2019. gada 17. septembris 👇

Otrā vīzija ir šeiha Ahmeda El-Tajeba vīzija un gaidīto vēstījumu grāmata 2020. gada 13. janvārī. Tas bija pēc manas grāmatas publicēšanas un izplatīšanas. Es biju iecerējis publicēt savu grāmatu, to neaizstāvot vai pat neapspriežot, jo zinu, ka esmu iesaistījies zaudētā cīņā un ka galu galā tā nav mana cīņa, bet gan nākošā vēstneša cīņa, kuru Visvarenais Dievs atbalstīs ar skaidriem pierādījumiem. Tikmēr man nav brīnuma, kas pierādītu to, kas ir manā grāmatā. Tāpēc es gribēju būt apmierināts ar savas grāmatas publicēšanu, pamatojoties tikai uz pirmo vīziju un neiejaucoties jurisprudences cīņās ar Al-Azhar Al-Sharif zinātniekiem. Tomēr pēc Istikharas (lūgšanas par vadību) veikšanas man radās vīzija par iesaistīšanos šajā cīņā, arī bez manas vēlēšanās, un tāpēc es iesniedzu savu grāmatu Al-Azhar Al-Sharif pārskatīšanai. Arī šai vīzijai nav nekāda sakara ar manas grāmatas saturu.
Šeiha Ahmeda El-Tajeba vīzija un gaidīto vēstījumu grāmata 2020. gada 13. janvārī

Šīs divas vīzijas, uz kurām es paļāvos, lai pieņemtu divus liktenīgus lēmumus, lika man iesaistīties zaudējošā cīņā, kurā es negribēju iesaistīties, un lika man tikt apsūdzētam par atkritēju un apvainotam no cilvēku puses pret manu gribu. Šīm divām vīzijām nebija nekāda sakara ar manas grāmatas saturu.
Es nezinu, vai lēmumi, ko pieņēmu, balstoties uz šīm divām vīzijām, bija pareizi. Tomēr varu apstiprināt, ka vīzijām, kas man bija, nav nekāda sakara ar nevienu no reliģiskajiem lēmumiem, ko izklāstīju savā grāmatā "Gaidotās vēstis". 

Atbildēt

lvLV