Salmans al-Farsi - Patiesības meklētājs
Visā laika posmā, ko pavadīju, rakstot savu grāmatu (Gaidītās vēstules), un līdz pat šim brīdim man prātā nav palicis stāsts par dižciltīgo biedru Salmanu Al-Farsi. Viņa stāsts man ir bijis iedvesmas avots un patiess pacietības un piepūles piemērs patiesības meklējumos. Salmans, lai Allāhs ar viņu ir apmierināts, pirms islāma parādīšanās dzīvoja starp zoroastrismu, kristietību un jūdaismu, un viņš turpināja meklēt patieso reliģiju, līdz Allāhs viņu uz to vadīja. Viņš nepakļāva savu prātu un sirdi savas dzimtenes mantotajām tradīcijām un uzskatiem, kuriem, ja viņš būtu pieturējies līdz savai nāvei, viņš nebūtu bijis starp pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu) biedriem. Viņš nebūtu ticis vadīts pie islāma reliģijas un būtu miris savā politeismā.
Lai gan persietis Salmans uzauga Persijā uguns pielūgsmes vidū, viņš meklēja patieso reliģiju un devās Dieva meklējumos. Viņš bija zoroastrietis, taču šī reliģija viņu nepārliecināja. Tomēr viņš atklāja, ka viņa senči tai piekrita, tāpēc viņš to pieņēma kopā ar viņiem. Kad viņa šaubas par savu un ģimenes reliģiju kļuva stipras, Salmans pameta savu valsti Persiju un emigrēja uz Levantu, meklējot absolūto reliģisko patiesību. Tur viņš satika mūkus un priesterus. Pēc ilga ceļojuma Salmans ieradās Medīnā kā vergs. Kad viņš dzirdēja par pravieti (miers viņam), viņš viņu satika un, pārliecinājies par viņa vēstījumu, pievērsās islāmam.
Cēlais biedrs pieminēja, ka viņš ir dzimis persietis Isfahānas zemē – mūsdienu Irānā – ciemata Dži iedzīvotājiem, un viņa tēvs bija tā valdnieks. Salmans uzauga aristokrātiskā ģimenē, dzīvojot mūžīgā greznībā Persijā. Viņa tēvs viņu tik ļoti mīlēja un baidījās par viņu, ka ieslodzīja viņu savā mājā. Salmans bija progresējis zoroastrismā, līdz kļuva par uguns iemītnieku, iekurinot to un neļaujot tai nodzist ne stundu.
Kādu dienu viņa tēvs lūdza viņu doties uz savu fermu pieskatīt to, jo viņš bija aizņemts. Viņš lūdza viņu nekavēt, lai viņam nebūtu jāuztraucas. Pa ceļam uz fermu Salmans pagāja garām baznīcai, kur cilvēki lūdza Dievu. Viņš iegāja baznīcā un bija pārsteigts par tiem. Viņš teica: "Šī, pie Dieva, ir labāka reliģija nekā mūsu reliģija." Viņš neatstāja viņus, kamēr nebija norietējusi saule.
Viņš jautāja viņiem par šīs reliģijas izcelsmi, un viņi atbildēja, ka tā ir Levantē. Tā nu Salmans atgriezās pie sava tēva un pastāstīja viņam notikušo, ka šī reliģija viņu iespaidoja un ka viņš domāja, ka ir sasiets ķēdēs.
Salmans stāstīja, sakot: “Es nosūtīju ziņu kristiešiem un teicu: “Ja pie jums ieradīsies kristiešu tirgotāju grupa no Sīrijas, informējiet mani par viņiem.” Tā nu pie viņiem ieradās kristiešu tirgotāju grupa no Sīrijas, un viņi paziņoja viņam. Viņš aizbēga no sava tēva mājas uz Sīriju.”
Tur viņš satika vienu no askētiskajiem bīskapiem, kurš bija uz pareizā ceļa, un, kad nāve tuvojās, viņš ieteica viņam doties pie viena no bīskapiem Mosulā, kurš joprojām bija dievbijīgs un gaidīja Pravieša (miers un Allāha svētība lai ir ar viņu) misiju. Tā nu viņš devās pie viņa un kādu laiku palika pie viņa, tad nāve tuvojās, un viņš ieteica viņam doties pie viena no Nisibisas bīskapiem. Tas pats atkārtojās, līdz viņš sasniedza bīskapu no Amorijas Romā, kurš viņam pastāstīja par Pravieša (miers un Allāha svētība lai ir ar viņu) laiku. Bīskaps viņam sacīja: “Mans dēls, pie Allāha, es nezinu nevienu, kas būtu tāds pats kā mēs. Es tev pavēlu doties pie viņa, bet tev ir pienācis pravieša laiks. Viņš tiks sūtīts no Svētās Svētnīcas, migrējot starp diviem lavas laukiem uz sāļo zemi ar palmām. Viņam būs zīmes, kuras nevar noslēpt. Starp viņa pleciem būs pravieša zīmogs. Viņš ēdīs dāvanas, bet ne labdarību. Ja vari nokļūt šajā zemē, dari to, jo viņa laiks ir pienācis pār tevi.”
Tad garām Salmanam pagāja karavāna no arābu zemes, tāpēc viņš devās tiem līdzi, meklējot Pastaro laiku pravieti, bet pa ceļam viņi viņu pārdeva kādam ebrejam, un viņš sasniedza Medīnu un pēc palmām atpazina, ka tā ir pravieša pilsēta, miers un svētība lai ir ar viņu, kā bīskaps to viņam bija aprakstījis.
Salmans stāsta par pravieša ierašanos Medīnā, sakot: “Dievs sūtīja Savu pravieti (miers un svētība lai ir ar viņu) uz Meku, un es neko par viņu nepieminēju, neskatoties uz verdzību, kurā atrados, līdz Dieva vēstnesis (miers un svētība lai ir ar viņu) ieradās Kubā, un es strādāju savam biedram viņa palmu birzī. Kad dzirdēju ziņas par pravieša ierašanos, es nokāpu lejā un teicu: “Kas tās par ziņām?” Mans kungs pacēla roku un spēcīgi iesita man, sakot: “Kas tev ar to sakars? Ej savu darbu!””
Salmans vēlējās pārbaudīt Pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu) īpašības, par kurām viņam bija stāstījis bīskaps, proti, ka viņš neēda labdarību, pieņēma dāvanas un ka pravieša zīmogs atradās starp viņa pleciem, kā arī citas zīmes. Tāpēc viņš vakarā devās pie Pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu), paņēma līdzi ēdienu un teica, ka šis ēdiens ir no labdarības. Pravietis (miers un svētība lai ir ar viņu) pavēlēja saviem biedriem ēst, bet viņš neēda. Salmans saprata, ka šī ir viena no zīmēm.
Tad viņš atkal atgriezās pie Pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu), sagādāja viņam ēdienu un teica, ka tā ir dāvana. Dieva Vēstnesis (miers un svētība lai ir ar viņu) to apēda, un arī viņa biedri to apēda, tāpēc viņš zināja, ka tā ir otrā zīme.
Salmans meklēja pravieša zīmogu un par to saka: “Tad es piegāju pie Allāha vēstneša (miers un svētība lai ir ar viņu), kamēr viņš sekoja bēru procesijai. Man bija mugurā divi mani apmetņi, un viņš bija kopā ar saviem pavadoņiem. Es pagriezos, lai paskatītos uz viņa muguru un redzētu zīmogu, kas man bija aprakstīts. Kad viņš redzēja, ka es novēršos no viņa, viņš zināja, ka es apstiprinu kaut ko, kas man bija aprakstīts, tāpēc viņš nometa apmetni no muguras. Es paskatījos uz zīmogu un to atpazinu, tāpēc nokritu viņam virsū, noskūpstīju to un raudāju.” Tā Salmans persietis pievērsās islāmam un rakstīja savam kungam. Pravietis (miers un svētība lai ir ar viņu) lūdza pavadoņus viņam palīdzēt. Salmans tika atbrīvots un palika pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu) pavadonis, sekojot viņam tiktāl, ka pravietis (miers un svētība lai ir ar viņu) teica: “Salmans ir no mums, pravieša ģimenes.”
Salmana Al-Farsi ceļojums, lai sasniegtu patiesību, bija garš un grūts. Viņš migrēja no zoroastrisma Persijā, tad uz kristietību Levantē, tad uz verdzību Arābijas pussalā, līdz Visvarenais Dievs viņu vadīja pie pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu) un islāma.
Ak Dievs, savieno mani ar viņu un viņa pavadoņiem, lai Dievs ar viņiem ir apmierināts, visaugstākajā paradīzē.