2019. gada 21. decembrī
Viens no biežākajiem komentāriem un ziņojumiem, ko saņemu, ir
Vēsts un pravietojumi ir pārtraukti, tāpēc pēc manis nav ne vēstneša, ne pravieša, bet labā vēsts, musulmaņu vīrieša vīzija, ir daļa no pravietojumiem.
Stāstītājs: Anas bin Malik | Teicējs: Al-Suyuti | Avots: Al-Jami` Al-Saghir
Lappuse vai numurs: 1994. gads | Hadītu zinātnieka lēmuma kopsavilkums: Autentisks
Man vajadzētu atbildēt uz šo komentāru, kuru, pēc tā autora domām, es ignorēju savā grāmatā "Gaidītie vēstījumi", kurā es pieminēju, ka tuvojas vēstnesis, it kā es būtu tik stulbs, lai publicētu 400 lappušu biezu grāmatu un nepieminētu tādu hadīsu kā tas, ko viņš man atnesa, it kā viņš man atnestu pārliecinošu argumentu, kas atspēko manā grāmatā teikto.
Un, lai jums būtu skaidrs, cik lielas ciešanas es piedzīvoju, rakstot savu grāmatu, lai izpētītu katru sīkumu, kas man stājās ceļā šīs grāmatas pētījuma laikā, es atbildēšu uz šo jautājumu tikai ar to, kas ir teikts manā grāmatā, un lai jūs saprastu, ka es nevarēšu atbildēt uz katru jautājumu, kas man adresēts ar komentāra vai ziņojuma starpniecību, kā jau teicu, es nevarēšu saīsināt 400 lappuses katram draugam, kurš nevēlas lasīt grāmatu un nevēlas meklēt patiesību.
Runājot par atbildi uz šo jautājumu, es to pieminēju otrajā nodaļā (Praviešu zīmogs, nevis Vēstnešu zīmogs) no 48. līdz 54. lappusei (7 lappuses, kuras nevar apkopot komentārā Facebook). Man vajadzēja daudzas dienas, lai izpētītu un izmeklētu šo hadītu, jo šis hadīts ir vienīgais arguments, uz kuru juristi balstās, lai pierādītu, ka Pravietis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, ir ne tikai Praviešu zīmogs, kā minēts Svētajā Korānā, bet viņi tam arī piebilda, ka viņš ir Vēstnešu zīmogs.
Es atbildēju uz šī hadīta autentiskumu šādi:
Cik patiess ir hadīts: "Vēsts un pravietiskums ir nogriezts; pēc manis nav ne vēstneša, ne pravieša..."?
Tie, kas tic principam, ka pēc mūsu pravieša Muhameda (miers un svētība lai ir pār viņu) nav vēstneša, pieķeras hadīsam, kurā teikts, ka pēc viņa nav vēstneša, kā to savā Musnādā iekļāva Imāms Ahmads, tāpat kā al-Tirmidhi un al-Hakims. Al-Hasans ibn Muhammads al-Za'farani mums teica, ‘Afans ibn Muslims mums teica, ‘Abd al-Wahid, proti, ibn Ziyad, mums teica, al-Mukhtars ibn Fulfuls mums teica, Anass ibn Maliks (lai Allāhs ir ar viņu apmierināts) mums teica: Allāha vēstnesis (miers un svētība lai ir pār viņu) teica: “Vēstnesis un pravietiskums ir beidzies, tāpēc pēc manis nav ne vēstneša, ne pravieša.” Viņš teica: “Tas bija grūti cilvēkiem.” Viņš teica: “Bet ir labās vēstis.” Viņi teica: “Kas ir labās vēstis?” Viņš teica: “Musulmaņa sapnis, kas ir daļa no pravietiskuma.” Al-Tirmidhi teica: “Par šo tēmu ir stāstījumi no Abu Hureiras, Hudhajfas ibn Asīda, Ibn Abbasa, Umma Kurza un Abu Asīda. Viņš teica: Šis ir labs, autentisks un rets hadīts no šīs al-Mukhtara ibn Fulfula stāstījumu ķēdes.”
Es pārbaudīju šī hadīsa stāstītājus, lai apstiprinātu tā autentiskumu, un atklāju, ka viņi visi ir uzticami, izņemot (Al-Mukhtar bin Falfel) ( ), jo vairāki imāmi viņu autentificēja, piemēram, Ahmads bin Hanbals, Abu Hatims Al-Razi, Ahmads bin Salehs Al-Ajli, Al-Mausili, Al-Dhahabi un Al-Nasa’i. Abu Davuds par viņu teica: (Ar viņu nav nekā slikta), un Abu Bakrs Al-Bazars par viņu teica: (Viņš ir uzticams hadīsos, un viņi pieņēma viņa hadīsu).
Abu al-Fadl al-Sulaymani viņu pieminēja starp tiem, kas pazīstami ar viņa dīvainajiem stāstījumiem, un Ibn Hajar al-Asqalani apkopoja viņa situāciju grāmatā “Taqrib al-Tahdhib” (6524) un teica: (Viņš ir patiess, taču viņam ir dažas kļūdas).
Abu Hatims bin Hibbans Al-Busti pieminēja viņu “Al-Thiqat” (5/429) un teica: (Viņš pieļauj daudz kļūdu).
Ibn Hadžara al-Askalani grāmatas “Tahdhib al-Tahdhib” 10. daļā viņš par al-Mukhtaru bin Falfelu teica: (Es teicu: Pārējā viņa runas daļa ir ar daudzām kļūdām, un viņš tika pieminēts citātā, ko al-Bukhari apturēja liecībās, pamatojoties uz Anasa autoritāti, un Ibn Abi Šaibahs to saistīja ar Hafsa bin Gijatha autoritāti. Es jautāju... par vergu liecībām, un viņš teica, ka tās ir pieļaujamas. Al-Suleimani runāja par viņu un pieskaitīja viņu pie dīvainu lietu stāstniekiem, pamatojoties uz Anasa autoritāti, kopā ar Ibanu bin Abi Aijašu un citiem. Abu Bakrs al-Bazazs teica, ka viņa hadīts ir pamatots, un viņi pieņēma viņa hadītu.)
Stāstītāju rangi un līmeņi, kā norādīts Ibn Hajar al-Asqalani darbā Taqrib al-Tahdhib, ir šādi:
1. Biedri: Es to skaidri saku viņu goda vārdā.
2. Tas, kurš uzsvēra savu uzslavu vai nu ar darbību: kā visuzticamākais no cilvēkiem, vai atkārtojot aprakstu mutiski: kā uzticams, uzticams, vai nozīmē: kā uzticams, iegaumētājs.
3. Persona, kuru raksturo kā uzticamu, prasmīgu, drošu vai taisnīgu.
4. Tas, kam nedaudz pietrūkst trešās pakāpes, un to norāda: patiesīgs, vai ar viņu nekas nav kārtībā, vai ar viņu nekas nav kārtībā.
5. Tas, kurš ir nedaudz jaunāks par četriem gadiem, un tas attiecas uz patiesīgu cilvēku ar sliktu atmiņu vai patiesīgu cilvēku, kurš pieļauj kļūdas, vai kuram ir ilūzijas, vai kurš pieļauj kļūdas, vai vēlāk mainās. Tas ietver arī kādu, kurš tiek apsūdzēts par kāda veida inovācijām, piemēram, šiismu, predestināciju, elkdievību, irdža’ vai apmelošanu, ar sludinātāja un citu paskaidrojumu.
6. Tas, kuram ir tikai nedaudz hadīta, un nav pierādījumu, ka viņa hadīts šī iemesla dēļ būtu jāatsakās, un to norāda formulējums: pieņemams, ja tam seko, pretējā gadījumā hadīts ir vājš.
7. Tas, kuru stāstīja vairāk nekā viena persona un par kuru netika ziņots, un uz kuru attiecas vārds: slēpts vai nezināms.
8. Ja tajā nav uzticama avota dokumentācijas un tajā ir vājuma izpausme, pat ja tā nav izskaidrota, un to norāda vārds: vājš.
9. Viņu nestāstīja tikai viena persona, un viņam neuzticējās, un viņu sauc par vārdu: nezināms.
10. Tas, kurš nemaz nav uzticams un tomēr ir vājināts kāda trūkuma dēļ, un to norāda: pamests, vai pamests hadīts, vai vājš hadīts, vai kritis.
11. Kurš tika apsūdzēts melošanā.
12. Kas to nosauca par melošanu un safabricēšanu?
Al-Mukhtars ibn Falfels tiek uzskatīts par vienu no piektās pravietisko hadīsu stāstītāju klases, kurā ietilpst arī jaunākie sekotāji. Viņa statuss hadīsu ļaužu un kritikas un autentifikācijas zinātnieku vidū, kā arī biogrāfiju zinātnes grāmatās viņš tiek uzskatīts par uzticamu, taču viņam ir dažas kļūdas.
Ibn Hadžars Fath al-Bari (1/384) teica: “Runājot par kļūdām, dažreiz stāstītājs pieļauj daudz, dažreiz maz. Ja viņš tiek raksturots kā pieļāvis daudzas kļūdas, viņam jāpārbauda tas, ko viņš ir stāstījis. Ja viņš atrod to, ko stāstījis viņš pats vai kāds cits, no cita stāstījuma, nevis tā, kas aprakstīts kā pieļāvis kļūdas, tad ir zināms, ka paļaujas uz oriģinālo hadītu, nevis šo konkrēto stāstījuma ķēdi. Ja tas tiek atrasts tikai caur viņa stāstījuma ķēdi, tad tas ir trūkums, kas liek vilcināties, lemjot par šāda veida stāstījuma autentiskumu, un Sahihā nekā tāda nav, slava lai Allāham.” Un, ja tas tiek raksturots kā tāds, kurā ir maz kļūdu, kā teikts: “Viņam ir slikta atmiņa, viņa pirmās kļūdas ir viņa trūkumi” vai “Viņam ir dīvainas lietas” un citas līdzīgas izpausmes: tad spriedums par to ir tāds pats kā spriedums par iepriekšējo.”
Šeihs Al-Albani, kurš apstiprināja Al-Mukhtara bin Falfela hadīta autentiskumu, stāstītāja biogrāfijā Da’if Sunan Abi Dawud (2/272) rakstīja: “Al-Hafizs teica: (Viņš ir uzticams, taču viņam ir dažas kļūdas). Es teicu: Tātad kāda viņa hadītu var uzskatīt par labu, ja viņš tam nerunā pretrunā.”
Šeihs Al-Albani grāmatā “As-Silsilah As-Saheehah” (6/216) teica: “To pārraidīja tikai Imrans bin Ujāna, un viņa atmiņa ir kritizēta. Al-Hafizs to norādīja, sakot: (Viņš ir uzticams, taču viņam ir dažas kļūdas); tāpēc viņa hadīsa autentiskuma apstiprināšana nav pieņemama, un pietiek ar to, ka viņš to uzlabo, ja viņš tam nerunā pretrunā.”
Izņemot šo hadīsu, kurā ir domstarpību temats ("Pēc manis nav vēstneša"), ko atstāstīja Al-Mukhtars ibn Falfels, to atstāstīja līdzgaitnieku grupa par pravietības izņēmumu, nesūtot sapņu hadīsus. Šis hadīts ir mutavatir, un tajā ir vairāki aspekti un formulējumi, kas neietver frāzi ("Pēc manis nav vēstneša"), tostarp šie atstāsti:
1. Imāms Al-Bukhari, lai Dievs viņam apžēlojas, iekļauts viņa sahihā, pēc Abu Hureiras autoritātes, lai Dievs ar viņu ir apmierināts, kurš teica: Es dzirdēju Dieva Vēstnesi, lai Dievs viņu svētī un piešķir viņam mieru, sakām: "No pravietojumiem nekas vairs nav palicis pāri, kā vien labās vēsts." Viņi teica: "Kas ir labās vēsts?" Viņš teica: "Labs sapnis."
Lai Dievs viņam apžēlojas, viņš “Al-Muwatta” iekļāva nodaļu ar šādu formulējumu: “Kad viņš pabeidza pusdienu lūgšanu, viņš teica: “Vai kāds no jums pagājušajā naktī redzēja sapni? ...?” Un viņš teica: “Pēc manis no pravietojuma nepaliks pāri nekas cits kā taisnīgais sapnis.””
To atstāstīja Imāms Ahmads savā Musnadā, Abu Davuds un Al-Hakims savā Mustadrakā, visi pēc Malika autoritātes.
2. Imāms Ahmads savā Musnādā un imāms musulmanis savā Sahihā iekļāva Ibn Abbasa (lai Dievs ir ar viņu apmierināts) hadītu, kurš teica: Dieva vēstnesis (lai Dievs viņu svētī un piešķir viņam mieru) pacēla priekškaru, kamēr cilvēki stāvēja rindās aiz Abu Bakra, un teica: “Ak, ļaudis, no pravietības labajām vēstīm ir palikusi pāri tikai taisnīgā vīzija, ko musulmanis redz vai kas viņam tiek redzēta…”
Muslima stāstījumā ar vārdiem (Dieva vēstnesis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, noņēma plīvuru), kamēr viņa galva bija pārsieta slimības laikā, kurā viņš nomira, un viņš trīs reizes teica: "Ak Dievs, vai esmu nodevis vēsti?" No pravietības labajām vēstīm paliek tikai vīzija, ko redz taisnīgais kalps vai kas viņam tiek redzēta..."
To stāstīja Abds al Razaks savās filmās Musannaf, Ibn Abi Shaybah, Abu Dawud, al-Nasa’i, al-Darimi, Ibn Majah, Ibn Khuzaymah, Ibn Hibban un al-Bayhaqi.
3. Imāms Ahmads, lai Dievs viņam apžēlojas, iekļauts viņa Musnādā, un viņa dēls Abdullahs, iekļauts Zava’īdā al-Musnādā, pēc Aišas, lai Dievs ar viņu ir apmierināts, teiktā, ka pravietis, lai Dievs viņu svētī un piešķir viņam mieru, teica: “No pravietības pēc manis nepaliks nekas cits kā vien labās vēstis.” Viņi teica: “Kas ir labās vēstis?” Viņš teica: “Labs sapnis, ko cilvēks redz vai kas viņam tiek parādīts.”
4. Imāms Ahmads savos Musnad un Al-Tabarani sarakstos, balstoties uz Abu Al-Taijiba (lai Allāhs ir ar viņu apmierināts) teikto, iekļāva sekojošo: Allāha vēstnesis (miers un svētība lai ir ar viņu) teica: "Pēc manis nav citu pravietojumu kā vien labas vēstis." Tika teikts: "Kas ir labas vēstis, ak Allāha vēstnesi?" Viņš teica: "Labs sapnis" vai arī viņš teica: "Taisnīgs sapnis."
5. Al-Tabarani un Al-Bazars, balstoties uz Hudhajfa ibn Asida (lai Allāhs ir ar viņu apmierināts) teikto, atstāstīja: Allāha vēstnesis (miers un svētība lai ir ar viņu) teica: “Esmu aizgājis, un pēc manis nav citu pravietojumu kā vien labas vēstis.” Tika teikts: Kas ir labas vēstis? Viņš teica: “Taisnīgs sapnis, ko redz taisnīgs cilvēks vai kas viņam tiek parādīts.”
6. Imāms Ahmads, Al-Darimi un Ibn Madža, balstoties uz Umm Kurzas Al-Kaabiyyah, lai Dievs ir ar viņu apmierināts, atstāstīja, ka pravietis, lai Dievs viņu svētī un piešķir viņam mieru, teica: "Labā vēsts ir pagājuša, bet labā vēsts paliek."
7. Imāms Maliks, balstoties uz Zaida ibn Aslama un Ata ibn Jasara (lai Allāhs ir ar viņu apmierināts) vēstījumiem, Al-Muvatā atstāstīja, ka Allāha vēstnesis (miers un svētība lai ir ar viņu) teica: "Pēc manis nepaliks nekas no pravietojumiem, izņemot labās vēstis." Viņi teica: "Kas ir labās vēstis, ak Allāha vēstnesi?" Viņš teica: "Taisnīgs sapnis, ko redz taisnīgs cilvēks vai kas viņam tiek parādīts, ir viena no četrdesmit sešām pravietojumu daļām." Šis ir mursalas hadīts ar stabilu pārraides ķēdi.
Turklāt hadīsi, kas apspriež sapņus, kas ir daļa no pravietības, ievērojami atšķiras pēc formulējuma. Daži stāstījumi definē sapņus kā vienu no divdesmit piecām pravietības daļām, bet citi tos definē kā vienu no septiņdesmit sešām daļām. Starp abiem stāstījumiem ir daudz hadīsu un atšķirīgi skaitļi. Izpētot hadīsus, kas apspriež sapņus, mēs atrodam atšķirības skaitļos. Piemēram, daži stāstījumi apgalvo: "Labs sapnis no taisnīga cilvēka ir viena no četrdesmit sešām pravietības daļām" [Bukhari: 6983]. Cits stāstījums apgalvo: "Taisnīgs sapnis ir viena no septiņdesmit pravietības daļām" [Muslim: 2265]. Cits stāstījums apgalvo: "Musulmaņa sapnis ir viena no četrdesmit piecām pravietības daļām" [Muslim: 2263]. Ir daudzi citi stāstījumi, kuros šai pravietības daļai minēti dažādi skaitļi.
Atbildot uz cēlo hadīsu, kurā pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Pēc manis nav cita vēstneša," mēs pievēršamies terminoloģijas zinātnieku viedoklim. Viņi sadalīja mutawatir hadīsu: verbālajā mutawatir, kas ir tas, kura formulējums ir mutawatir, un semantiskajā mutawatir, kas ir tas, kura nozīme ir mutawatir.
1. Verbālā biežums: tas, kas ir atkārtots formulējumā un nozīmē.
Piemērs: “Ikviens, kurš apzināti melo par mani, lai ieņem savu vietu Elles ugunīs.” Stāstījuši al-Bukhari (107), Muslims (3), Abu Davuds (3651), al-Tirmidhi (2661), Ibn Madža (30, 37) un Ahmads (2/159). Šo hadīsu stāstīja vairāk nekā septiņdesmit divi līdzgaitnieki, un no viņiem veidoja lielu grupu, ko nevar saskaitīt.
2. Semantiskā biežums: Tas ir tad, kad stāstītāji vienojās par vispārēju nozīmi, bet hadīta formulējums atšķīrās.
Piemērs: Aizlūgšanas hadīts, kura nozīme ir tāda pati, bet formulējums atšķiras, un tas pats attiecas uz hadītiem par zeķu noslaucīšanu.
Tagad nāc man līdzi, mans musulmaņu brāli, kad mēs piemērosim šo noteikumu iepriekš minētajiem hadīsiem par vīzijām, lai noteiktu, vai šajos hadīsos pastāv verbāla un semantiska konsekvence. Un cik lielā mērā frāze "Pēc manis nav vēstneša" ir patiesa attiecībā uz pārējiem hadīsiem?
1. Visiem šiem hadīsiem ir morāla pārmantošanas ķēde, un tie vienojas, ka vīzijas ir daļa no pravietojumiem, kas bez šaubām pierāda to autentiskumu.
2. Lielākajā daļā šo hadīsu bieži ir teikts, ka no pravietojuma nekas nepaliks pāri, izņemot labās vēsts, un tas arī norāda uz tā autentiskumu.
3. Hadīsi par vīzijām atšķīrās attiecībā uz pravietojuma daļu skaitu, taču visi bija vienisprātis, ka vīzijas ir pravietojuma daļa, un tā ir taisnība, un par to nav šaubu. Tomēr atšķirība bija šīs daļas noteikšanā konkrētā apmērā, un šī atšķirība ir neefektīva un mūs šeit neskar. Tas, vai vīzija ir daļa no septiņdesmit pravietojuma daļām vai daļa no četrdesmit sešām pravietojuma daļām, mums nekādā veidā nenāks par labu. Ir zināms, ka, ja hadīsi atšķiras pēc formulējuma un daži no tiem pārsniedz citus, bet visi saskan saturā, tad tie tiek uzskatīti par mutavatir pēc nozīmes, nevis pēc vārdiem.
4. Iepriekšējos hadīsos ir mutisks atkārtojums, ka Pravietis (miers un svētība lai ir pār viņu) ir vienīgais Praviešu zīmogs, un tas atbilst skaidram tekstam Svētajā Korānā, tāpēc nevienam musulmanim nav vietas strīdiem par šo jautājumu.
5. Frāzei (Pēc manis nav vēstneša), kas minēta vienīgajā hadīsā, ko citē tie, kas tic, ka Pravietis (miers un svētība lai ir pār viņu) ir Vēstnešu zīmogs, nav verbāla vai semantiska atkārtojuma. Šī frāze ir papildinājums tam, kas tika minēts citos hadīsos, un tāpēc tā nav verbāli vai semantiski atkārtota, kā jūs lasījāt iepriekšējos hadīsos. Vai šī frāze, kas nav verbāli vai semantiski atkārtota un ir pretrunā ar daudziem tekstiem Korānā un Sunnā, kā jau minējām iepriekš, ir pelnījusi, lai mēs no tās nonāktu ar bīstamu pārliecību, ka Pravietis (miers un svētība lai ir pār viņu) ir Vēstnešu zīmogs? Vai zinātnieki apzinās šīs fatvas bīstamības apmēru, pamatojoties uz vienu hadīsu, par kura stāstītājiem ir šaubas, un kuras dēļ tā radīs lielas ciešanas mūsu pēcnācējiem, ja Visvarenais Dievs laiku beigās sūtīs viņiem vēstnesi, lai brīdinātu viņus par bargu sodu?
6. Kā jau minēju iepriekš, iepriekšminētā hadīta, kas satur frāzi (Pēc manis nav vēstneša), pārraides ķēdē ietilpst (Al-Mukhtar bin Falful), par kuru Ibn Hajar Al-Asqalani teica, ka viņš ir patiess, bet pieļāvis dažas kļūdas, un Abu Al-Fadl Al-Sulaymani pieminēja viņu starp tiem, kas pazīstami ar viņa nepieņemamajiem hadīsiem, un Abu Hatim Al-Basti pieminēja viņu un teica: Viņš pieļauj daudz kļūdu. Tātad, kā mēs varam izveidot galveno fatvu, pamatojoties tikai uz šo hadīsu, kurā teikts, ka Pravietis (miers viņam) ir Vēstnešu zīmogs..?! Vai mūsdienu musulmaņu zinātnieki nesīs musulmaņu nastu, kuri melos par nākamo vēstnesi, jo viņi uzstāj uz savu fatvu pēc tam, kad patiesība viņiem ir kļuvusi skaidra..? Un vai iepriekšējo zinātnieku fatvas, kuri citē savas fatvas un turpina tās atkārtot bez izmeklēšanas līdz pat šai dienai, aizlūgs par viņiem?