Kopsavilkums par to, kas tika minēts nodaļā par praviešu zīmogu, nevis vēstnešu zīmogu

Kopsavilkums par to, ko es minēju par slavenā noteikuma nederīgumu: (Katrs vēstnesis ir pravietis, bet ne katrs pravietis ir vēstnesis)

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka es negribēju rakstīt grāmatu “Gaidītie vēstījumi”, un, publicējot to, es negribēju apspriest tajā ietverto. Es gribēju to tikai publicēt. Diemžēl es ieslīgstu cīņās, diskusijās un strīdos, kuros negribēju iesaistīties, jo labi zinu, ka ieiešu zaudētā cīņā. Galu galā tā nav mana cīņa, bet gan nākamā vēstneša cīņa, kuru cilvēki noliegs un apsūdzēs neprātā, jo viņš teiks, ka ir Dieva vēstnesis. Viņi viņam neticēs, kamēr nebūs par vēlu un pēc miljoniem cilvēku nāves dzidro dūmu izplatīšanās rezultātā. Citiem vārdiem sakot, manas grāmatas patiesuma pierādīšana nenotiks līdz katastrofas brīdim un nākamā vēstneša laikmetā, kuru Visvarenais Dievs atbalstīs ar skaidriem pierādījumiem.
Svarīgi ir tas, ka es negribēju iesaistīties cīņās ar Al-Azhar Al-Sharif zinātniekiem un atkārtot to, kas notika ar manu vectēvu Šeihu Abdul Muttal Al-Saidi, bet diemžēl mani ievelk šajā cīņā. Tomēr es centīšos, cik vien iespējams, no tās izvairīties un no tās izstāties, jo tā nav mana kauja, bet gan gaidāmā vēstneša kauja.

Mēs sākam ar vienīgo cēlo pantu, kurā mūsu kungs Muhameds tika raksturots kā Dieva vēstnesis un praviešu zīmogs, nevis vēstnešu zīmogs: "Muhameds nav neviena no jūsu vīriem tēvs, bet viņš ir Dieva vēstnesis un praviešu zīmogs." Ar šo pantu mēs visi piekrītam, ka mūsu kungs Muhameds, miers un svētība lai ir ar viņu, ir praviešu zīmogs un ka islāma likums ir galīgais likums līdz Tiesas dienai, tāpēc tas netiks mainīts vai atcelts līdz Tiesas dienai. Tomēr domstarpības starp mani un jums ir tādas, ka mūsu kungs Muhameds, miers un svētība lai ir ar viņu, ir arī vēstnešu zīmogs.
Lai atrisinātu šo strīdu, mums jāzina musulmaņu zinātnieku liecības, ka mūsu Skolotājs Muhameds, miers un svētība lai ir ar viņu, ir Vēstnešu zīmogs, nevis tikai Praviešu zīmogs, kā minēts Korānā un Sunnā.
Ibn Kathir noteica slavenu likumu, kas plaši izplatījās musulmaņu zinātnieku vidū, proti: "Katrs vēstnesis ir pravietis, bet ne katrs pravietis ir vēstnesis." Tas balstījās uz cēlo hadītu: "Vēstījumam un pravietības laikam ir pienācis gals, tāpēc pēc manis nav ne vēstneša, ne pravieša." Esmu apstiprinājis, ka šis hadīts nav mutavatir pēc nozīmes un formulējuma, un ka viens no šī hadīta stāstītājiem zinātnieku tika klasificēts kā patiess, taču viņam bija maldi. Citi teica, ka tas ir viens no nosodāmajiem hadītiem, tāpēc nav pamatoti pieņemt viņa hadītu, un nav cienīgi no tā atvasināt bīstamu ticību, ka Pravietis (miers un svētība lai ir pār viņu) ir Vēstnešu zīmogs.
Mēs ieradāmies šeit, lai izskaidrotu pierādījumus par slavenā zinātnieku izplatītā noteikuma nederīgumu, kas ir kļuvis par noteikumu, kuru nevar apspriest, jo šī noteikuma atzīšana par nederīgu nozīmē arī ticības atzīšanu par nederīgu, ka mūsu Skolotājs Muhameds, miers un svētība lai ir ar viņu, ir Vēstnešu zīmogs, kā teikts šajā noteikumā: (Katrs Vēstnesis ir Pravietis, bet ne katrs Pravietis ir Vēstnesis).
Lai ietaupītu laiku tiem, kas vēlas kopsavilkumu un atspēkot šo noteikumu ar vienu pantu Svētajā Korānā, atgādinu Dieva vārdus Surat Al-Hajj: "Un Mēs neesam sūtījuši pirms tevis nevienu vēstnesi vai pravieti." Šis pants ir skaidrs pierādījums tam, ka ir tikai pravieši un ir tikai vēstneši, un nav nosacījums, ka vēstnesim jābūt pravietim. Tāpēc nav nosacījums, ka Praviešu zīmogam vienlaikus jābūt arī Vēstnešu zīmogam.
Šis kopsavilkums ir paredzēts plašai sabiedrībai vai tiem, kurus neinteresē lasīt garas grāmatas vai rakstus, kā arī tiem, kas nav sapratuši un pārdomājuši iepriekšējo pantu, un zinātniekiem, kas tic Ibn Kathira noteikumam, vajadzētu izlasīt tālāk sniegto informāciju, lai izprastu šī noteikuma nederīgumu, izmantojot dažus pierādījumus, ko minēju savā grāmatā, bet ne visus. Tiem, kas vēlas vairāk pierādījumu, vajadzētu izlasīt manu grāmatu, īpaši pirmo un otro nodaļu.
Vissvarīgākais, kas īsumā minēts manā grāmatā, ir tas, ka Visvarenais Dievs sūta tikai tādus praviešus kā Dieva pravieti Ādamu un Idrisu, kuriem ir līdzi likums, un Viņš sūta arī vēstnešus tikai tādus kā trīs vēstnešus, kas minēti Surat Yasin, kuri nenāca ar grāmatu vai likumu, un Visvarenais Dievs sūta arī vēstnešus un praviešus kā mūsu saimnieku Mozu, miers lai ir ar viņu, un mūsu saimnieku Muhamedu, lai Dievs viņu svētī un piešķir viņam mieru.

Šajā nodaļā es minēju, ka vēstnesis ir kāds, kas tiek sūtīts pie tautas, kura ir opozīcijā, un pravietis ir kāds, kas tiek sūtīts pie tautas, kura ir vienisprātis.

Pravietis ir kāds, kurš ir saņēmis atklāsmi ar jaunu likumu vai lēmumu, vai arī lai papildinātu iepriekšējo likumu vai atceltu dažus tā noteikumus. Piemēri tam ir Salamans un Dāvids, miers lai ir ar viņiem. Viņi bija pravieši, kas valdīja saskaņā ar Toru, un Mozus likums viņu laikā netika aizstāts.
Visvarenais Allāhs teica: “Cilvēce bija viena kopiena, tad Allāhs sūtīja praviešus kā labās vēsts nesējus un brīdinātājus, un kopā ar viņiem sūtīja Rakstus patiesībā, lai tiesātu cilvēkus par to, par ko viņiem bija atšķirīgi viedokļi.” Šeit praviešu loma ir labās vēsts nesēji un brīdinātāji, un vienlaikus viņiem tiek sūtīts likums, t.i., kā lūgties un gavēt, kas ir aizliegts, un citi likumi.
Kas attiecas uz vēstnešiem, dažiem no viņiem ir uzdots mācīt ticīgajiem Grāmatu un gudrību, kā arī interpretēt debesu rakstus, daži brīdina par gaidāmajām mokām, bet vēl citi apvieno abus uzdevumus. Vēstneši nenes jaunu likumu.
Visvarenais Allāhs sacīja: {Mūsu Kungs, un sūti starp viņiem no viņiem vēstnesi, kas viņiem lasīs Tavus pantus un mācīs viņiem Grāmatu un gudrību un šķīstīs viņus.} Šeit Vēstneša loma ir mācīt Grāmatu, un to es minēju atsevišķā nodaļā savā grāmatā, ka ir Vēstnesis, kura loma būs interpretēt Korāna neskaidros pantus un tos, kuru interpretācijas atšķiras starp musulmaņu zinātniekiem, saskaņā ar Visvarenā Allāha vārdiem: {Vai viņi gaida kaut ko citu kā vien tā interpretāciju? Dienā, kad pienāks tā interpretācija.} [Korāns 13:19], {Tad patiesi, uz Mums ir tā skaidrojums.} [Korāns 13:19], un {Un jūs noteikti uzzināsiet tā ziņas pēc kāda laika.}
Visvarenais Dievs teica: “Labās vēsts un brīdinājuma vēstneši, lai cilvēcei nebūtu jāiebildumu pret Dievu pēc vēstnešiem.” Un Visvarenais Dievs teica: “Un Mēs nekad nesodām, kamēr neesam sūtījuši vēstnesi.” Šeit vēstneši ir labās vēsts nesēji un brīdinātāji, bet viņu vissvarīgākā misija ir brīdināt, pirms šajā pasaulē parādās soda zīme, kā tas bija, piemēram, Noasa, Saleha un Mozus misijā.
Vēstnesis Pravietis ir tas, kuru Dievs izvēlas divām lietām: lai nodotu konkrētu vēsti neticīgai vai neuzmanīgai tautai, un, otrs, lai nodotu dievišķu likumu tiem, kas viņam tic, lai tas sekotu. Kā piemēru var minēt mūsu skolotāju Mozu (miers lai ir ar viņu), kurš bija mūsu Kunga, Visaugstākā, vēstnesis faraonam, lai sūtītu Izraēla bērnus kopā ar viņu un viņus izietu no Ēģiptes. Šeit mūsu skolotājs Mozus (miers lai ir ar viņu) bija tikai vēstnesis, un pravietojums viņam vēl nebija pienācis. Tad nāca otrais posms, ko attēloja pravietojums. Visvarenais, Visaugstākais, apsolīja Mozum noteiktajā laikā un sūtīja viņam Toru, kas ir Izraēla bērnu likums. Šeit mūsu Kungs, Visaugstākais, uzticēja viņam misiju nodot šo likumu Izraēla bērniem. Kopš tā laika mūsu skolotājs Mozus (miers lai ir ar viņu) kļuva par pravieti. Pierādījums tam ir Visvarenā teiciens: "Un piemini Grāmatā Mozu. Patiesi, viņš tika izredzēts, un viņš bija vēstnesis un pravietis." Ievērojiet, mans dārgais lasītāj, ka viņš vispirms bija vēstnesis, kad devās pie faraona, un tad, kad pameta Ēģipti, viņš kļuva par pravieti. Kad Visvarenais Dievs viņam atklāja Toru.
Tāpat Vēstnešu Skolotāju Dievs sūtīja ar vēsti un likumu – vēsti neticīgajiem un likumu tiem no tiem, kas Viņam sekoja no citām pasaulēm. Tādēļ mūsu Skolotājs (Muhameds) bija Vēstnesis un Pravietis.
Korāna pants, kas visprecīzāk izskaidro atšķirību starp pravieti un vēstnesi, ir Visvarenā Dieva teiktais: “Un [pieminiet], kad Dievs noslēdza derību ar praviešiem: “Lai ko Es jums būtu devis no Rakstiem un gudrības, un tad pie jums ir nācis vēstnesis, kas apstiprina to, kas ir ar jums, jums ir jātic viņam un jāatbalsta viņš.” Šajā pantā vēstnesis nāca, apstiprinot un ievērojot grāmatas un likumus, ko atnesa pravieši, un viņš neatnesa jaunu likumu, izņemot vēstneša vai pravieša gadījumā, tādā gadījumā viņam bija likums līdzi.
Savā grāmatā esmu detalizēti minējis, ka pravietisms ir viscienījamākais stāvoklis un augstākā vēstījuma pakāpe, jo pravietisms ietver jauna likuma nodošanu, pievienošanu iepriekšējam likumam vai daļas no iepriekšējā likuma noteikumu atcelšanu. Kā piemēru var minēt Dieva pravieti Jēzu (miers lai ir ar viņu), jo viņš ticēja Torai, kas tika atklāta Mozum (miers lai ir ar viņu), un sekoja tai, un nestrīdējās tai, izņemot dažas lietas. Visvarenais Dievs teica: "Un Mēs sekojām viņu pēdās Jēzum, Marijas dēlam, apstiprinot to, kas bija viņa priekšā no Toras. Un Mēs viņam devām Evaņģēliju, kurā bija vadība un gaisma, un apstiprinot to, kas bija viņa priekšā no Toras, un vadību un norādījumus taisnīgajiem." [Al-Ma'idah]. Un Visvarenais Dievs teica: {Un apstiprinot to, kas nāca man priekšā no Toras, un lai padarītu jums likumīgu daļu no tā, kas jums bija aizliegts} [Al-Imran]. Tātad pravietis atnes sev līdzi likumu, savukārt vēstnesis vien likumu neatnes.
Te nu mēs nonākam pie slavenā noteikuma (ka katrs vēstnesis ir pravietis, bet ne katrs pravietis ir vēstnesis), kas ir vairuma zinātnieku viedoklis. Šis noteikums nav ņemts no Svētā Korāna pantiem, nedz arī no Pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu) teicieniem, un to, cik mums zināms, nav pārraidījis neviens no Pravieša (miers un svētība lai ir ar viņu) biedriem vai kāds no viņu taisnīgajiem sekotājiem. Šis noteikums arī pieprasa visu veidu vēstījumu aizzīmogošanu, ko Allāhs, Visaugstākais, sūta radībai, neatkarīgi no tā, vai tie nāk no eņģeļiem, vējiem, mākoņiem utt. Mūsu meistars Mihaēls ir vēstnesis, kam uzticēts vadīt lietu, un Nāves eņģelis ir vēstnesis, kam uzticēts paņemt cilvēku dvēseles. Ir vēstneši no eņģeļiem, ko sauc par Cēlajiem Rakstvežiem, kuru uzdevums ir saglabāt un pierakstīt kalpu darbus, neatkarīgi no tā, vai tie ir labi vai slikti. Ir arī daudzi citi vēstnešu eņģeļi, piemēram, Munkars un Nakirs, kas ir norīkoti kapu pārbaudei. Ja mēs pieņemam, ka mūsu skolotājs Muhameds (miers un svētība lai ir ar viņu) ir vienlaikus gan praviešu, gan vēstnešu zīmogs, tad nav neviena vēstneša no Allāha, Visaugstākā, kas paņemtu cilvēku dvēseles, piemēram, no Allāha, Visaugstākā, vēstnešiem un tā tālāk.
Visvarenā Dieva Vēstneši ietver vairākas radības, kā teica Visvarenais Dievs: “Un parādiet viņiem piemēru: pilsētas biedrus, kad tur nonāca vēstneši (13), kad Mēs sūtījām pie viņiem divus, bet viņi tos noliedza, tāpēc Mēs viņus pastiprinājām ar trešo, un viņi teica: “Patiesi, mēs esam jūsu vēstneši.”” (14) Šeit Visvarenais Dievs sūtīja trīs vēstnešus no cilvēku vidus, tāpēc viņi nebija pravieši un viņi nenāca ar likumu, bet gan bija tikai vēstneši, lai nodotu konkrētu vēsti savai tautai. Ir arī citi vēstneši, kas nav pravieši, un Visvarenais Dievs tos Savā Grāmatā nepieminēja, kā Viņš, Visaugstākais, teica: “Un vēstnešus Mēs jums jau iepriekš esam pieminējuši, un vēstnešus Mēs jums neesam pieminējuši.”
Visvarenais Dievs teica: “Dievs izvēlas vēstnešus no eņģeļu un no cilvēku vidus.” Šajā pantā ir pierādījumi par vēstnešu esamību eņģeļu vidū, tāpat kā vēstneši ir no cilvēku vidus.
Un arī Visvarenā teiciens: “Ak, džinu un cilvēces kopiena, vai pie jums nenāca vēstneši no jūsu vidus, lai skaitītu jums Manus pantus un brīdinātu jūs par šīs jūsu dienas tikšanos?” Vārds “no jūsu vidus” norāda uz vēstnešu sūtīšanu no džiniem, tāpat kā tika sūtīti vēstneši no cilvēku vidus.
Zinot, ka pravieša izvēle ir atļauta tikai cilvēkiem, pravietis nekad nevar būt eņģelis, tikai cilvēks. Pat džiniem nav praviešu, tikai vēstneši. Tas ir tāpēc, ka šariats, ko Visvarenais Allāhs atklāj cilvēcei, ir paredzēts gan cilvēcei, gan džiniem. Tāpēc abiem ir jātic tam. Tāpēc džini būs vai nu ticīgi, vai neticīgi. Viņu reliģijas ir tādas pašas kā cilvēkiem; viņiem nav jaunu reliģiju. Pierādījums tam ir tas, ka viņi ticēja mūsu Skolotājam Muhamedam (miers un svētība lai ir pār viņu) un sekoja viņa vēstījumam pēc Korāna noklausīšanās. Tāpēc pravietība ir raksturīga tikai cilvēkiem un notiek tikai vienā no viņiem: tajā, kuram Visvarenais Allāhs piešķir šariatu vai kurš nāk atbalstīt to cilvēku šariatu, kuri bija pirms viņa. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka pravietība ir viscēlākais un augstākais pravieša līmenis, nevis otrādi, kā uzskata lielākā daļa cilvēku un zinātnieku.
Ticība slavenā noteikuma (ka katrs vēstnesis ir pravietis, bet ne katrs pravietis ir vēstnesis) derīgumam ir pretrunā ar to, kas teikts Korānā un Sunnā. Tas ir mantots un nepareizs noteikums. Šis noteikums tika izveidots tikai, lai pierādītu, ka mūsu kungs Muhameds ir Vēstnešu Zīmogs, nevis Praviešu Zīmogs, kā teikts Korānā un Sunnā. Nav pieļaujams apgalvot, ka šis noteikums attiecas tikai uz cilvēkiem, jo Visvarenais Dievs nenorādīja vārdu "Vēsnesis" tikai cilvēkiem, bet gan šis vārds ietver vēstnesi no cilvēkiem, piemēram, vēstnesi no eņģeļiem un vēstnesi no džiniem.
Turpinot ticēt šim principam, mēs noliegsim gaidāmo vēstnesi, kurš mūs brīdinās par dūmu mokām. Līdz ar to lielākā daļa cilvēku viņu apsūdzēs neprātā, jo viņš tic šim viltus principam, kas ir pretrunā ar Svētā Korāna pantiem. Mēs ceram, ka jūs pārdomāsiet šajā rakstā teikto, un tiem, kas vēlas iegūt vairāk pierādījumu, vajadzētu izlasīt manu grāmatu "Gaidītie vēstījumi" tiem, kas vēlas sasniegt patiesību.

Piezīme

Šis raksts ir atbilde uz vairāku draugu vienas rindas komentāru, kad viņi man jautāja, ko es teicu par (katrs vēstnesis ir pravietis, bet ne katrs pravietis ir vēstnesis)? Lai atbildētu uz viņiem komentārā, es nevarēšu apkopot visu šo rakstu vienā komentārā, lai izskaidrotu viņiem savu viedokli, un beigās es atklāju, ka kāds mani apsūdz atbildes izvairīšanā. Šī ir atbilde uz tik īsu komentāru. Man vajadzēja trīs stundas, lai apkopotu to, kas bija iekļauts nelielā manas grāmatas daļā, un tāpēc es saņemu daudz jautājumu, un mana atbilde uz tiem ir tāda, ka atbilde uz jautājumu ir gara un man grūti apkopojama.
Tāpēc ceru, ka jūs novērtēsiet manus apstākļus un to, ka nevēlos iesaistīties cīņā, kas nav mana cīņa. Turklāt es nevaru sniegt 400 lappušu biezas grāmatas kopsavilkumu katram jautātājam, ja vien atbilde nav īsa un es nevaru uz to atbildēt.