Dažu stundu laikā tiks publicētas un izplatītas divas gaidīto vēstījumu grāmatas.
Šīs grāmatas rakstīšana prasīja apmēram sešus mēnešus, un šajā laikā es ilgi vilcinājos un vairākas reizes pārtraucu tās rakstīšanu tās netradicionālo reliģisko uzskatu dēļ, kas ir pretrunā ar gadsimtiem seniem uzskatiem. Tāpēc es sagaidu, ka tikai ļoti nedaudzi tos sapratīs, un būs nepieciešams ilgs laiks, lai cilvēki saprastu šo grāmatu. Tāpēc es negribēju turpināt to rakstīt.
Rakstot šo grāmatu, es lūdzu Istikharu un vairākas reizes lūdzu Allāhu (SWT), lūdzot Viņam vadīt mani pa ceļu, pa kuru man vajadzētu izvēlēties: vai man klusēt un paturēt iegūtās zināšanas pie sevis, vai arī man jāturpina rakstīt grāmatu un izplatīt iegūtās zināšanas cilvēku vidū? Bet katru reizi, kad es lūdzu Istikharu Allāham (SWT) par šīs grāmatas turpināšanu, es redzēju vīziju vai dzirdēju Korāna pantu Korāna radio, kas pamudināja mani turpināt rakstīt šo grāmatu, lai gan es pilnībā apzinājos tās satura nopietnību.
Es pašlaik piespiedu kārtā virzos no politiskā džihāda stadijas uz intelektuālā džihāda stadiju, neskatoties uz to, ka neesmu atguvies no iepriekšējās stadijas un sagrozījumiem, apsūdzībām nodevībā un apvainojumiem, ko esmu piedzīvojis astoņus gadus, kopš paziņojuma par pievienošanos revolūcijai Mohameda Mahmuda notikumos 2011. gada novembrī līdz pat šim brīdim.
Nākamais posms ir pagrieziena punkts visā manā dzīvē, jo apsūdzības, kas man tika vērstas pagātnē par nodevību, sadarbību un citām apsūdzībām, kuras, kā jūs zināt, tiks mainītas uz posmu, kurā man tiks izvirzītas pavisam citas apsūdzības, jo nākamajā posmā man tiks izvirzītas neticības, maldināšanas un citas apsūdzības, kas zināmas tikai Visvarenajam Dievam.
Reliģiskās pārliecības, kas gadsimtiem ilgi ir bijusi izplatīta musulmaņu vidū, maiņa netiks mainīta tikai ar vienu grāmatu, ko sarakstījis tāds cilvēks kā es. Tas prasa ļoti ilgu laiku un pūles, kas ir samērīgas ar to, cik ilgi šī pārliecība pastāv, kas ir kļuvusi par islāma sesto pīlāru un kuru nav atļauts apspriest vai interpretēt.
Pietiek pateikt, ka es tikai ceturtdaļstundas laikā vienkāršā veidā apspriedu šo savu pārliecību ar kādu Al-Azhar šeihu, un viņš mani pasludināja par neticīgo un teica: "Tādējādi esmu iegājis islāma reliģijas neticības stadijā."
Kāds cits vīrietis izlasīja manas grāmatas “Gaidītās vēstules” pirmās divas nodaļas un neatrada nekādu atbildi, kas iebilstu pret manu rakstīto. Tomēr viņš pārtrauca lasīt grāmatu un man teica: “Neviens no mūsu zinātniekiem nav teicis to, ko jūs sakāt, un ar šo grāmatu es izraisīšu nesaskaņas musulmaņu vidū.” Kāds Al-Azhar absolvents, kurš lasīja manu grāmatu, lūdza mani debatēt satelīttelevīzijas kanālos.
Cita sieviete, tiklīdz izlasīja manas grāmatas pirmās divas nodaļas, pārliecinājās par manu viedokli un teica, ka man ir taisnība.
Kad mēģināju iesniegt savu grāmatu izdevniecībām drukāšanai un izplatīšanai, pirmā izdevniecība atteicās to drukāt un izplatīt tās satura nopietnības dēļ. Savukārt otrā izdevniecība atzinīgi novērtēja iespiešanu un izplatīšanu. Tas pats notika, kad mēģināju pārskatīt grāmatu lingvistiski. Pirmais lingvistiskais recenzents atteicās recenzēt grāmatu, tiklīdz viņš ātri iepazinās ar saturu. Tomēr otrais lingvistiskais recenzents piekrita pie tā strādāt un to lingvistiski pārskatīja.
Kas attiecas uz manu ģimeni, esmu atklājis savas grāmatas saturu tikai diviem ģimenes locekļiem. Vienu no viņiem mans viedoklis pārliecināja ar īsu grāmatas satura skaidrojumu, pats to neizlasot. Otra persona baidās no kārdinājuma un nevēlas lasīt grāmatu, baidoties tikt pārliecināta par manu viedokli, jo nevēlas nostāties pretī uzskatam, kas gadsimtiem ilgi ir izplatīts musulmaņu vidū, neskatoties uz to, ka es viņam iesniedzu visus pierādījumus un sešus mēnešus centos viņu pārliecināt.
Šis ir visu to cilvēku mikrokosmoss, kuri dzirdēs un lasīs manu grāmatu (Gaidītie vēstījumi). Daži no viņiem neticēs man un apsūdzēs mani maldināšanā, neizlasot manu grāmatu. Daži no viņiem lasīs manu grāmatu un apsūdzēs mani nesaskaņu izraisīšanā. Daži no viņiem lasīs manu grāmatu un nemainīs savas domas, lai turpinātu iet kopā ar karavānu. Tikai nedaudzi cilvēki pārliecināsies par manu grāmatu pēc tās izlasīšanas ar mērķi nonākt pie patiesības.
Šī mana grāmata piepildīs grāmatas vīzijas daļas un panta {Tāpēc gaidiet, jo viņi gaida} interpretāciju tādā ziņā, ka es pabeidzu rakstīt grāmatu līdz galam, līdz tā tika iespiesta un piegādāta bibliotēkām, un atliek tikai piepildīt otru vīzijas daļu par šīs grāmatas nodaļu pirmās trešdaļas un dzidro dūmu panta rašanos. Tas notiek, neskatoties uz to, ka es negribēju turpināt rakstīt šo grāmatu un gaidīju, ka neviena izdevniecība vai tipogrāfija nepiekritīs iespiest un izplatīt manu grāmatu, bet notika tas, ko es negaidīju, un mana grāmata galu galā tika iespiesta un tiks izplatīta.
Jaunavas Marijas laulību vīzijas interpretācija realizēsies arī manas reliģiskās pārliecības būtiskā maiņā manas dzīves laikā, un tāpēc es saskaršos ar nopietnu un nepanesamu pretestību. Šīs vīzijas interpretācija ir realizējusies, un mani ir sākusi apsūdzēt zaimošanā. Es nezinu, kas notiks, kad mana grāmata tiks izplatīta.
Mans vectēvs šeihs Abdels Muttals Al-Saidi saskārās ar daudzām grūtībām Al-Azhara rokās, jo centās pasniegt reliģiskas idejas, kas bija daudz mazāk ierobežojošas nekā tās, kuras es aplūkošu savā grāmatā "Gaidotās vēstules". Es nezinu, vai tas, kas ar mani notiek, ir ģimenes tradīcija vai nē. Neviens mana vectēva ģimenes loceklis nav piedzīvojis neko līdzīgu tam, ko esmu piedzīvojis un ko turpināšu piedzīvot es.
Tāpēc es veltu savu grāmatu "Gaidītās vēstules" savam vectēvam šeiham Abdulam Muttalam Al-Saidi, ar kuru es vēlējos tagad būt kopā, lai viņš varētu būt man blakus nepatikšanās, ar kurām es saskaršos, līdzīgi tām, ar kurām viņš saskārās iepriekš.
Viss, ko es lūdzu no jums, īpaši no tiem, kas mani labi pazīst,
Nesteidzieties mani tiesāt, kamēr neesat izlasījis manu grāmatu objektīvi un bez aizspriedumiem. To, ko es apspriežu savā grāmatā, apstiprinās notikumi, kad notiks galvenās Stundas zīmes, vai nu mūsu laikā, vai mūsu pēcteču laikā.
Sekojiet līdzi nākamajam rakstam, kurā tiks paskaidroti daži no reliģiskajiem jautājumiem, ko aplūkoju savā grāmatā “Gaidotās vēstules”.
Tamers Badrs