Vīzijā, kas man bija 2012. gadā, atrodoties cietumā, es zināju, ka notiks apvērsums, tāpēc biju pārliecināts, ka apvērsums notiks, un centos jūs brīdināt pirms 30. jūnija, bet visam bija lemts notikt.
Tā nu es šajā vīzijā redzēju, ka dodos uz Tahrir laukumu, atrodos Kasr Al-Aini ielā, un katru reizi, ieejot laukumā, nonācu citā laukumā. Dažreiz es nonācu Abdel Moneim Riad laukumā, atgriezos un neatradu Tahrir laukumu, un tad atkal nonācu citā laukumā, un atkal devos atpakaļ Tahrir laukuma virzienā, bet neatradu to, līdz ieraudzīju armiju dodamies laukuma virzienā. Es viņiem jautāju: "Kas jūs esat?", un viņi man atbildēja: "Mēs esam trieciens."
Vīzija man tika skaidri interpretēta: revolūcija cieta neveiksmi, un armija veica apvērsumu un to izbeidza.
Visu laiku man bija šī vīzija, un es baidījos, ka tā piepildīsies, bet diemžēl tā notika.