Manā pirmajā vīzijā mani apmeklēja mīļotais Mustafa
Vidusskolā es biju ļoti tuvs Visvarenajam Dievam, un es vēlējos mirt šajā vecumā ar tīru lapu un bez grēkiem. Es vairākas reizes sapņos redzēju Jēzu (lai miers ar viņu) un vēlējos redzēt mīļoto Mustafu (lai Dievs viņu svētī un piešķir viņam mieru), un es daudz lūdzu Visvarenajam Dievam, lai Mustafa mani apciemo sapņos.
Es ilgi gaidīju, lai satiktu mīļoto Mustafu, un, kad biju zaudējis cerību, viņš mani apciemoja, lai slavēts Dievs. Man bija apmēram 15 gadi, un es nekad neaizmirsīšu šo vīziju līdz pat šim brīdim.
Pirmajā vīzijā es redzēju, ka eju kopā ar savu tēvu un brāli pa ceļu, kur daži cilvēki skrēja pretējā virzienā. Kad mēs viņiem jautājām, kāpēc viņi skrien, viņi mums teica, ka Dieva Vēstnesis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, bija ieradies šajā mošejā. Tā nu mans tēvs, brālis un es devāmies uz mošeju, kur mēs atradām Pravieti, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, sēžam pie kanceles, un biedrus viņam blakus, visus baltos tērpos. Mēs atradām cilvēkus sēžam, sākot no mošejas aizmugures puses, un tur bija tukša vieta, kur starp viņiem un Pravieti, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, neviens nesēdēja. Mans tēvs, brālis un es sēdējām kopā ar cilvēkiem, un man bija neērti sēdēt priekšā. Tad Pravietis pamāja man nākt uz priekšu un apsēsties priekšā. Es paskatījos pa labi un pa kreisi, cerot, ka ir vēl kāds cits bez manis, kuram Pravietis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, pamāja nākt tuvāk. Tad Pravietis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, to apstiprināja un atkal pamāja man. Es nedaudz pavirzījos uz priekšu un apsēdos pie pirmā no tiem, kas sēdēja viņa priekšā. Pravietis atkārtoja savu žestu, lai es pienāktu tuvāk, līdz es biju viņam vistuvākais cilvēks. Tad pārējie cilvēki apsēdās man aiz muguras. Es sāku kontemplēt Vēstnesi (lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru) un pārējos pavadoņus. Šī vīzija beidzās, un es pamodos un nevarēju aizmigt. Sekunde manas laimes viņu redzēt.