Kad es biju jauns vidusskolā, visskaistākā krāsa, ko es mīlēju, bija zilā, un mani pārsteidza, ka koki un fermas debesīs ir zaļā krāsā. Man parasti nepatika zaļā krāsa, līdz sapnī redzēju vīziju, it kā es klejotu debesīs, un redzēju, ka koki un labība ir zaļa, bet tā nebija tāda kā zaļā krāsa un tās nokrāsas, ko mēs pazīstam uz zemes, bet gan zaļa krāsa, kas bija skaistāka par zilo un jebkuru citu krāsu, ko es biju pazinis visu savu dzīvi. Tā bija skaista un dīvaina zaļa krāsa, ko nevar aprakstīt, tāpēc es jau tajā laikā zināju panta nozīmi: "Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi."
Lūk, ko es redzēju tikai par krāsām, tāpēc kāda man rūpe būtu, ja es redzētu pilis, upes un skaistas sievietes?
Ak, Allāh, dāvā mums augstāko paradīzi