Es vilcinājos pierakstīt šo vīziju, jo nonācu izmisuma stāvoklī attiecībā uz armiju, kas man liek justies tā, it kā Al-Aksas atbrīvošana šobrīd nebūtu viena no tās prioritātēm, bet gan lai slavēts ir Dievs, kurš maina apstākļus. Iespējams, ka tuvākajā nākotnē mūsu situācija mainīsies no vienas galējības uz otru, un šajā vīzijā ir ietverts Visvarenā Dieva aicinājums. Kā jau iepriekš teicu, mani interesē jebkuras vīzijas interpretācija, kurā ir Visvarenā Dieva vai praviešu vārds, un es ceru, ka šī vīzija netiek interpretēta kā mana viltība armijai atgriezties pie tās, jo es to nemaz nemeklēju.

Vīzija

Dienā, ko sauca par Al-Aksas atbrīvošanas un kara gājiena dienu, es atrados ļoti lielā laukumā, kas bija pilns ar ēģiptiešu civiliedzīvotājiem. Es stāvēju starp šiem pūļiem, nedaudz aiz muguras kreisajā pusē, tāpat kā viņi, ģērbies civiliedzīvotāju drēbēs. Es devos uz priekšu rindās un mēģināju sakārtot viņu rindas, bet viņi nepievērsa man uzmanību un neskatījās uz mani. Televīzijas kanāli un mediju darbinieki filmēja šos lielos pūļus, tāpēc es sāku aicināt civiliedzīvotājus, lai ikviens, kam ir ieroči, atrastos rindu priekšgalā, bet es neredzēju nevienu civiliedzīvotāju ar ieročiem, lai virzītos uz priekšu.
Pēkšņi laukumā no kreisās puses, pūļa priekšā, ienāca Ēģiptes armijas grupa, bruņota un ģērbusies Ēģiptes desantnieku formas tērpos ar vienotu militāru soli. Es viņiem devu signālu mainīt virzienu, lai pagrieztos pretī Al-Aksai. Tajā pašā laikā es sāku dziedāt un teikt “Allāhs, Allāhs, Allāhs”, lai viņi to atkārtotu ar katru militāro soli uz priekšu. Patiešām, viņi paskatījās uz mani un ar katru soli skandēja “Allāhs, Allāhs, Allāhs”. Komandoņu grupu skaits, kas ienāca laukumā, pieauga, līdz to skaits kļuva ļoti liels. Laukums piepildījās ar armijas spēkiem priekšā un ļoti lielu skaitu civiliedzīvotāju aiz tiem.